Rikošeta atgriešanās

Skaidrs, ka hokejs ir pati ātrākā komandu sporta spēle! Pierādījumi? Latvijas čempionāta finālspēles starp “Mogo” un “Zemgali”. Ripa laukumā lido tik ātri, ka ne vienmēr tiesneši spēj izsekot tās gaitām. Nupat piektdien Šmerlī soģiem acs vispirms rādīja, ka uzvaras vārtu iemetējs ir Rūdolfs Maslovskis. Kuru arī žurnālisti sveica un intervēja kā uzvaras varoni. Kamēr Rūdolfs klusi neiebilda, ka viņš ripai nav pieskāries… Tikmēr jau arī tiesneši bija pagriezuši laika ritējumu atpakaļ, secinot, ka Gustava Berga mestai ripai neviens nav pieskāries. 3:2 “Mogo” uzvara, sērijā 4-1, un čempions otro pavasari pēc kārtas ir Ģirta Ankipāna trenētais klubs.

Kopš pērnā pasaules čempionāta Ostravā Latvijas izlasei bez pretinieku komandām bija vēl kāds naidnieks – rikošets. Šis neredzamais “hokejists” par sevi atgādināja arī šopavasar. Jau pieminētajā 3:2 spēlē trīs ripas viņa kontā. No grūti iemetošas vietas pie laukuma apmales nav kur likt ripu Ernestam Krūmam, jāmet pa vārtiem, un tur jau rikošets! Pret jelgavnieku aizsargu. 16 sekundes pirms pamatlaika beigām Kevina Strādnieka mestā ripa atrod “Mogo” uzbrucēja Reiņa Lejnieka slidu. Ir 2:2, un papildlaiks. Tā kā man nebija iespējams izpētīt, kas notika ar ripu pēc Berga metiena, atļaušos vēlreiz piesaukt rikošetu. Nu kaut kur taču tā ripa atsitās! Jau tā tik maz gūto vārtu un tad arī ar rikošetiem. Tāpat kā ceturtajā spēlē Jelgavā – 2:1, kur Oskara Brieža mestā ripa atrada Lejnieka nūju, un spudūc! Vārtos iekšā! 

Finālsērijas vērtīgākā spēlētāja balva palika “Mogo” vārtos – 18 gadus vecais Nils Mauriņš bija savas komandas vilcējspēks. Atvairot 146 metienus no 153. Statistiski tie ir 95,42%! Kādi vēl jautājumi? Varētu būt tikai ieteikums – uz izlasi! Bet tur jau Artūram Irbem tāpat veidojas labu vārtsargu… pārpalikums. 

Latvijas izlases divas pārbaudes spēles ar Somiju – 3:2 un 1:4 jau mazliet piemirsušās. 1:4 spēlē vārtos bija Gudis, to atceros, un 10. aprīlī – savā dzimšanas dienā rezultatīva piespēle Martinam Laviņam grenadiera Artūra Andžāna vārtu guvumā. Ir daži no jauna savainotie (Roberts Mamčics, Ralfs Bergmanis), ir daži ar savainojumiem vēl no spēlēm pamatdarbā (Eduards Tralmaks, Kristiāns Rubīns). Tā kā Harijam Vītoliņam ledus treniņos tīk izmantot piecus piecniekus, nevienu pagaidām neatskaitīsim. Jo nav jau arī īsti skaidrs, ar kādiem spēkiem mums palīdzēs Amerika. Re, Teodors Bļugers nebūs, gaidāms pirmdzimtais, Elvis Merzļikins savainots, mūsu pamatcentrs Rodrigo Ābols – atkal AHL, kur Kaldera kauss. Vēl viens potenciālais centrs – Dans Ločmelis ārdās AHL… Cik tālu viņi tiks? Lai veicas! Bet! Kā brīvi, tā uz Rīgu. 

Kas Vītoliņa darbā pamanāms? Ceturto spēli pēc kārtas viens un tas pats pirmās maiņas virknējums: Daugaviņš – Prohorenkovs – Ravinskis. Laba saspēle arī otrajā trijniekā: Golovkovs – Egle – Ri. Bukarts. Par vairākuma izspēli priecājos jau pirms nedēļas. Šoreiz Rihardam Bukartam ar partneriem vajadzēja mazliet vairāk par piecām sekundēm, lai rezultatīvi pabeigtu vairākuma izspēli. 1:4, protams, ir labāka augsne nekā 3:2, lai skatītos, kas neizdodas, vai ko darām nepareizi.   

Latvijas dāmu izlase jau spēlē savā pasaules čempionātā Damfrīzā (Lielbritānija) – tur noteik 1. divīzijas B grupas turnīrs. Trīs uzvaras un viens zaudējums, kas visticamāk dos 2. vietu šajā divīzijā, bet uz augšu aizies itālietes, kurām zaudējām ar 0:6. Itālijas vārtu bilance pēc četrām spēlēm – 27:0! Mums 3:0 pret Lielbritāniju, 11:2 pret Slovēniju un 7:3 pret Kazahstānu. Otrdien vēl mačs ar Koreju.  

Jānis MATULIS