Par Kapteini, panterām un 3:3

Ir hokeja nedēļas, kad notikums vai intriga jāmeklē gandrīz vai ar lupu. Pagājusī nedēļa tāda noteikti nebija. Vispirms mūs pārsteidza Latvijas izlases Kapteinis Kaspars Daugaviņš, pavēstot, ka bijis jāizvēlas: hokejs vai ģimene? Cilvēki, kas notikumiem hokejā seko līdzi stipri attālināti, var arī nesaprast – spēlē ārzemēs, naudu par to maksā, bet hokejists vēl nav apmierināts ar dzīvi… Bet vajag iedomāties, ka Kaspars vismaz pēdējos piecus gadus ir dzīvojis kā garā komandējumā, prom no mājām, šķirti no abām meitām un sievas. Cik ilgi jūs tā gribētu dzīvot? Kad bērniem jāsāk skolas gaitas, tad… Nu nav jau visās tajās Mihalovcēs un Liptovski Mikulāšās skolas angļu valodā. Pareizākais risinājums ir bērniem mācīties Latvijā. Tieši tāpēc vasarā Ruānu pret “Mogo” iemainīja Kristaps Sotnieks. Kaut meistarība ļautu vēl vismaz pāris sezonu spēlēt Francijā par gana labu atalgojumu.

Kapteiņa Daugaviņa gadījumā viņš pagājušajā nedēļā saņēma tik daudz mīļu un sirsnīgu vārdu, ka kādam varbūt arī gribējās būt viņa vietā… Bet pelnījis jau nu arī viņš ir šo tautas mīlestību, jo nekad nav bijis lielīgs vai iedomīgs “zīmulis”, turklāt nebaidoties lietas saukt īstajos vārdos. Nepatīk man pārspīlējumi, bet Tamperes bronzā viens no stūrakmeņiem noteikti bija tas, ka Latvijas izlasei bija Kapteinis! Uh, gandrīz vai asara notecēja…

Otra intriga. Tallinas “Panter” pirmo reizi šajā sezonā bez punktiem atstāja mūsu “Mogo”. Jā, pirmo spēli Rīgas vienībā aizvadīja vārtsargs Nils Roberts Mauriņš (2006), vismaz vienā epizodē slaidais (1,93) astoņpadsmitgadnieks varēja nospēlēt pārliecinošāk, taču ne jau viņš zaudēja šo spēli – tallinieši laukumā darbojās meistarīgāk, pelnīti uzvarot ar 5:2. Ceru, ka nesāksies kārtējās vaimanas, ka Latvijas hokejs grimst. No Baltijas čempionāta intereses punkta, tas ir tikai labi, ka kaimiņu klubi konkurē ar mums. Re, “Prizma” tikai overtaimā dabūja savus divus punktus (3:2) spēlē ar pastarīti “Punks”. Rīgas HS vispirms pamatīgi dabūja pa muti no Elektrēnu “Energija” (2:7), svētdien izcīnot pirmo uzvaru (4:1) renovētajā Rīgas Hokeja skolas hallē. Bet “Energija” kā pirmā sasniegusi ekvatoru, piecas no 18 spēlēm aizvadot tieši ar Rīgas HS. Mjā, savāds tas turnīra kalendārs, bet paši tādam esam piekrituši.            

Turnīra tabula it kā dalās trijās daļās, bet tā ir tikai puse… 1. “Mogo/RSU” – 27 punkti 15 spēlēs, 2. “Panter” – 26 (17), 3. “Zemgale/LBTU” – 26 (17), 4. “Energija” – 15 (18), 5. “Prizma” – 15 (17), 6. Rīgas HS – 9 (17), 7. “Punks” – 5 (13). Šonedēļ centrālais mačs trešdien Tallinā – “Panter” pret “Zemgali”.

Sestdien pabiju Olainē, kur IIHF Padomes loceklis un LHF viceprezidents Viesturs Koziols testēja jauno hokeja paveidu 3:3, kam ir lielas cerības būt jau 2030. gada ziemas olimpisko spēļu programmā. Četru komandu konkurencē vislabāk testu izturēja “Mogo” spēlētāji, divas reizes uzvarot no “panterām” sastāvošo “Team Eesti” – 2:1 un 3:1 finālmačā. Vēsturiski pirma uzvara “Zemgalei” – 4:3 pret “Mogo”, eksperimentālā turnīra pirmo vārtu guvējs – Gints Meija.       

Jānis MATULIS