Pēc U18 Pasaules čempionāta spēles pret Baltkrievijas vienaudžiem, kurā nācās piekāpties ar rezultātu 2:6, Latvijas U18 izlases aizsargi Niks Feņenko un Gustavs Ozoliņš, kā arī komandas galvenais treneris Oļegs Sorokins atbildēja uz žurnālistu jautājumiem pēcspēles preses konferencē.

Jūs šoreiz neesiet sasnieguši ceturtdaļfinālu un kā jūs domājiet, kas bija problēma pirmajās trijās spēles?

Gustavs Ozoliņš: “Mēs ielaižam pārāk daudz vārtu, mēs neesam disciplinēti un tas mums šobrīd nedara labu.”

Kādēļ šodien bija tik daudz noraidījumu komandā?

Niks Feņenko: “Mūs sāka spiest un mēs atmetām ripu. Divus noraidījumus nopelnījām par spēles vilcināšanu, pārmetot ripu pāri aizsargstiklam. Pārējie noraidījumi varētu teikt bija 50:50 - uzskatu, ka bija reizes, kad tie nebija jāpiešķir.”

Vai tas, ka vakardien aizvadījāt labu cīņu ar Kanādas valstsvienību, ietekmēja Jūsu fizisko gatavību šodienas spēlei, pirms kuras pretinieks bija labāk atpūties?

N. Feņenko: “Varbūt spēles sākumā bija nedaudz neierasti skriet tādos ātrumos, taču pēc tam pieradām, un otrajā un trešajā periodā mēs varējām redzēt kā atdevāmies spēlei un sākām presēt.”

Jums atlikusi pēdējā spēle pret Zviedrijas izlasi. Kur radīsiet motivāciju šim mačam, lai kaut nedaudz aizcirstu durvis, lai arī neizdevās tikt ceturtdaļfinālā?

N. Feņenko: “Mēs katrs spēlētājs komandā spēlējām visu sezonu, aizvadījām vidēji ap 30 mačiem. Ar lepnumu izejam uz katru spēli, mums nav jāmeklē motivācija. Esam atbraukuši šeit pierādīt sevi un spēlēt par izlasi. Vienmēr atradīsim motivāciju, lai aizvadītu jebkuru spēli, nav svarīgi, vai konkrētajai spēlei ir sekas vai nē. Vienmēr spēlēsim ar labākajiem nodomiem un atdosim sevi visu.”

Lūdzu padalieties ar savām domām par šīs dienas zaudējumu?

Oļegs Sorokins: “Šķiet, ka mums nepietika emociju pēc vakardienas spēles pret Kanādu. Mēs sākām diezgan slikti un varbūt tuvāk otrā perioda beigām mēs dabūjām mazliet emocijas ar pirmajiem gūtajiem vārtiem. Mums bija pāris iespēju, bet nevarējām tās realizēt. Noraidījumi arī darīja savu, jo nevar uzvarēt spēli, noraidoties tik daudz. Protams, nomierināt puišus un likt viņiem pie tā strādāt ir viena no lietām, kas man būtu jādara. Skumji, jo zaudējām savu vissvarīgāko spēli šajā turnīrā.

Pagājušoreiz tikāt ceturtdaļfinālā. Vai Jūs variet salīdzināt, kas toreiz nostrādāja un kas šoreiz pievīla?

O. Sorokins: “Ja paskatāmies uz komandas sastāvu pagājušajā turnīrā, tad mums bija nedaudz stiprāka komanda  aizsardzībā. Lai arī šogad pāris spēlētājiem pietrūkst meistarības, puiši ir ļoti emocionāli un strādā visas spēles garumā. Aizsardzībā mums pagājušoreiz bija arī vārtsargs, kurš būtībā uzreiz pēc turnīra parakstīja profesionālo līgumu. Bet es nevēlētos nevienu vainot, jo domāju, ka arī aizvadītajā spēlē mēs varējām pagriezt notikumu gaitu, vienkārši neizdevās gūt vārtus. Vai iepriekšējā komanda bija labāka? Neesmu pārliecināts, bet, ja skatāmies uz rezultātiem, tad droši vien jā.”

Vai no šī sastāva redzat spēlētājus, kuri varētu labi startēt arī turpmākajos U20 čempionātos.

O. Sorokins: “Jā, iespējams jau nākošajā reizē. Es domāju, ka mums būs spēlētāji, kas tur atradīsies. Esmu diezgan pārliecināts, ka Martins Laviņš,  Pēteris Purmalis, Gustavs Ozoliņš, kā arī Anri Ravinskis, Darels Dukurs noteikti būs kandidāti un ne tikai. Es pat teiktu, ka viņi būs līderi tajā komandā.”

Ar ko saistāt lielo noraidījumu skaitu šajā spēlē?

O. Sorokins: “Droši vien bija nedaudz uzsistas emocijas, kā arī pēc pagājušās spēles puiši acīmredzami bija nedaudz noguruši un kaut kur pietrūka fiziskais. Baltkrievi uzspieda labu tempu no paša sākuma un mums neizdevās izlīdzināt spēli. Lai gan otrajā periodā pēc mūsu gūtajiem vārtiem man likās, ka pārņēmām iniciatīvu. Momentā, kad trāpījām pa vārtu stabu, kā arī saņēmām noraidījumu un ielaidām vārtus, bija spēles lūzuma punkts. Tas arī praktiski galēji salauza spēli.”

Tikai trešajā periodā mainījāt vārtsargu. Vai to nevajadzēja darīt ātrāk?

O. Sorokins: “Bija doma to izdarīt ātrāk, taču mums neradās tāda iespēja. Mēs negribējām pirmajās piecās perioda minūtēs mainīt vārtsargu, vēlējamies pacīnīties līdz aptuveni desmitajai minūtei un gūt kādus vārtus. Negribas apglabāt spēli, nedod Dievs, vēl ielaidīsim līdz tukšiem vārtiem jau perioda sākumā. Pacentāmies, bet nesanāca.”

Negadās bieži redzēt, ka pie rezultāta 1:5 komanda ņem nost vārtsargu. Ko vēlējāties ar to panākt?

O. Sorokins: “Mēs nedomājām, ka gribam ielaist tukšos vārtos. Gribējām kaut kā vēl aizķerties šajā spēlē, jo hokejā notiek visādi, ir iespējams mainīt spēli. Kaut kur iekrīt vieni vārti, pēkšņi gūstam otros, tur jau psiholoģiski rodas cita situācija. Mēs vienkārši cīnījāmies līdz galam.”

Jums atlikusi pēdējā spēle pret Zviedrijas izlasi. Kā mēģināsiet aizķerties šajā spēlē, lai nedaudz aizcirstu durvis uz beigām?

O. Sorokins: “Puiši vēlas uzvarēt kaut vienu spēli šajā turnīrā. Mums tagad priekšā ir viena brīvdiena. Varbūt būsim svaigāki, gudrāki un aukstasinīgāki nākošajā spēlē.”