3.septembrī pirms Kontinentālās hokeja līgas mača starp Rīgas “Dinamo” un Nursultanas “Barys” kļuva zināms, ka vienam no spēles tiesnešiem apstiprināta saslimšana ar Covid – 19. Sekojoši tam, visa tiesnešu brigāde tika noņemta no spēles tiesāšanas, bet vietā tika pieaicināti tiesneši no “Optibet” hokeja līgas. Kā galvenie tiesneši bija Jevgēņijs Griškēvičs un Andrejs Kudrjašovs, savukārt līnijtiesneši bija Krišs Kupčus un Dāvis Zunde. Pēc spēles izdevās aprunāties ar vienu no galvenajiem tiesnešiem - Jevgēņiju Griškēviču.

Kā jūs uzzinājāt par iespēju tiesāt KHL spēli?

No agra rīta saņēmu zvanu par to, ka ir jātiesā Kontinentālās hokeja līgas spēle, bez liekām pārdomām piekritu, jo iespējams šī būs pēdējā iespēja tiesāt tāda līmeņa hokeju.

Kādas bija sajūtas tādā steigā tikt izsauktam uz tik nozīmīgu hokeja spēli?

Protams KHL ir ļoti profesionāla līga un, protams, tas ir brīnums vispār tur tikt pie tiesāšanas. Pārsvarā tiesnešiem ir Krievijas pilsonība un visi ir izgājuši dažādus testus, lai tiktu pie iespējas tiesāt spēles. Tā ir fantastika tikt izsauktam uz šāda līmeņa spēli. Manuprāt, tā var notikt vienreiz dzīvē tikai.

Vai pirms spēles bija uztraukums, un kā to sanāca pārvarēt?

Īpaši liela uztraukuma nebija, jo ir jau uzkrāta pieredze. Tika tiesāti vairāki turnīri un draudzības spēles, tāpēc bija jau zināms, ka būs augsta līmeņa hokejs. Protams, ka bija neliels satraukums, bet tas ātri pazuda. Svilpe, sirēna un spēle bija galā.

Kādas bija sajūtas uzkāpjot uz ledus, kādas domas bija galvā?

Īpašu sajūtu nebija. Tā bija parasta hokeja spēle. Nevajag neko izdomāt, bet darīt savu darbu, un tad jau viss izdosies.

Kāds bija ātrums salīdzinot ar Latvijas līgām, un vai nebija grūti izsekot visam līdzi?

Neliela atšķirība ir. Tas ir tādēļ, ka spēlētāji vēl nav iespēlējušies pēc lielās pauzes, ko ietekmēja Covid - 19. Nedaudz sākumā likās kā vasaras hokejs, tomēr jau trešajā periodā parādījās gan lielāks ātrums, gan labāka tehnika, gan vairāk piespēļu un metienu. 

Kādas bija sajūtas iedot pirmo noraidījumu?

Īpašas sajūtas nebija, pirmais spēles noraidījums parasti ir ļoti uzskatāms un saprotams visiem - nav uz robežas. Tomēr īpaša sajūta nebija iedodot noraidījumu.

Par ko runājāt savā starpā pēc spēles ar tiesnešiem, kādas bija sajūtas?

Protams, ka visi gribējām vēl piedalīties šāda līmeņa spēlēs. Vēlreiz sajust to spēles “garšu”, vēlreiz izjust tik augstu hokeja līmeni. Protams, ja būs vēl šādas spēles būsim vēl laimīgāki, tomēr man šodienas emocijas bija ļoti spēcīgas. Šī bija mana karjeras augstākā līmeņa hokeja spēle.

Kādas būs sajūtas ieguļoties gultā, vai spēsi aizmigt pēc šādas dienas?

Protams, ka aizmigšu. Nedaudz eiforija bija ģērbtuvē, bet tagad jau viss mierīgāk. Iespējams, ka pēc pāris dienām būs emocijas atkal pamainīsies, jo veikšu analīzi un paskatīšos uz to visu no cita rakursa. Pagaidām visas burvīgās emocijas bija uzreiz pēc spēles, tagad jau tās ir nedaudz piezemētākas. Ceru ka kādreiz vēl tikšu pie šādas iespējas.

Foto: Raimonds Volonts