Man ir prieks un lepnums par tiem vecākiem, kuri treniņu dīkstāves laikā apvieno darbu, ikdienas pienākumus, attālinātās mācības un nodrošina vispārējās fiziskās sagatavotības un nūjas tehnikas treniņus saviem bērniem.

Paldies tiem treneriem, kuri ir spējuši pielāgoties un atrast iespēju attālinātai komunikācijai ar saviem audzēkņiem. Paldies par elektroniski iesūtītajiem uzdevumiem un atgriezenisko saikni – atbildēm un treniņu uzdevumu izpildījuma novērtējumu.

Pēc manā rīcībā esošās informācijas, šāda veida komunikācija ir daudz vieglāka, labāka un pieejamāka mazajos klubos, kuros audzēkņu skaits nav liels. Ir komandas, kurās, diemžēl, komunikācija “treneris-bērns” nenotiek, vai visā šajā periodā ir bijusi ļoti niecīga.

Uzskatu, ka attālināto treniņu iespējamībai jābūt katrā hokeja klubā un katrā komandā. Visiem treneriem jābūt maksimāli ieinteresētiem un gataviem šādam izaicinājumam, jo arī no treneru ieguldītā darba šajos apstākļos būs redzams rezultāts. Šis ir brīdis, kad varam uzlabot bērnu vispārējo fizisko sagatavotību, nūjas tehniku, bet ne visi vecāki ir eksperti un vecākiem arī nav jābūt tādiem šajā jomā, tāpēc tieša komunikācija “treneris-bērns” ir ļoti svarīga.

Klubos un komandās, kuros attālināto treniņu precess ir noorganizēts un treneri maksimāli iesaistās, ir nodrošināts arī vecāku finansiāls atbalsts. Vecāki ir gatavi pilnībā vai daļēji finansiāli atbalstīt savus trenerus, ja ir šī atgriezeniskā saikne. Varu vien piekrist tam, ka komunikācija ir viens no svarīgākajiem treneru uzdevumiem! Aicinu trenerus būt mūsdienīgiem, izmantot pieejamās tehnoloģijas un komunicēt ar saviem audzēkņiem. Ir jābūt skaidram treniņu plānam dienai, nedēļai.

Vecāki ir pelnījuši uzslavas par izdomu, inovatīvu pieeju, par izturību un mīlesību, ko ir ieguldījuši savos bērnos, lai turpinātu iesākto un attīstītu savos bērnos gribasspēku, patstāvību un atbildību. Gribasspēku turpināt treniņus, lai arī nedaudz citādākus, kad lielākā atbildība gulstas uz pašu audzēkni. Šis laiks mums, vecākiem, parāda to, ko bērns ir gatavs darīt pats un cik daudz ir gatavs darīt pats. Kādam šie treniņi padodas vieglāk, kāds ir jāpasakubina, bet visi, kuriem hokejs ir sirdslieta, izdarīs to, ko treneris ir norādījis iemaņu attīstīšanai. Esmu pārliecināta, ka šis vecāku un treneru ieguldītais kopdarbs nesīs rezultātus!

Šis laiks ir nelabvēlīgs daudziem un mēs visi gribam, lai pēc ārkārtas situācijas beigām mūsu bērni atgrieztos pie saviem treneriem. Aicinu visus trenerus pildīt savus pienākumus, un aicinu arī vecākus turpināt, savu iespēju robežās, finansiāli atbalstīt trenerus par viņu ieguldīto darbu attālināto treniņu procesa nodrošināšanā! Tikai kopā strādājot varēsim atgriezties savā hokeja klubā, komandā un pie saviem treneriem maksimāli labā fiziskajā formā, ar jaunām zināšanām un pieredzi. Būsim atbildīgi!

LHF Bērnu vecāku padomes valdes priekšsēdētāja

Anda Masaļska