Augsta līmeņa hokeja treneri uzsver hokejista kā personības veidošanu treniņu procesā, īpaši bērnu un jauniešu hokejā. Trenera, līdzīgi kā vecāku, uzdevums arīdzan ir mācīt vērtības, tai skaitā, arī spēt novērtēt izglītības nozīmību personības izaugsmē. Spēlēt hokeju augstā līmenī un studēt augstskolā Latvijā ir grūti. Vasarā, kad jaunieši pēc vidusskolas absolvēšanas sāk domāt par savu profesionālo nākotni, piedāvājam ieskatu dažu jauno Latvijas censoņu pieredzē, kuri ASV nopelnījuši stipendijas mācībām un spēlē labākajā koledžu hokeja līgā.

Haralds Egle (Klārksonas Universitāte)

21 gadu vecais Egle no savas dzimtās pilsētas Liepājas uz Ziemeļameriku devās 15 gadu vecumā. Lai izcīnītu augstskolas stipendiju, Eglem piecas sezonas bija jāpavada dažādākās ASV jauniešu un junioru līgās. Savā pirmajā NCAA sezonā Haralds 34 spēlēs izcēlās ar 6 vārtu guvumiem un 11 rezultatīvām piespēlēm. Egle visās vecuma grupās pārstāvējis Latvijas valstsvienības.

“Trīs gadus nospēlēju USHL (ASV augstākā junioru hokeja līga). Pēc tam arī sekoja piedāvājums no Klārksonas augstskolas. Akadēmiskā ziņā šī bija ļoti spēcīga universitāte. Uzskatu, ka labāk jādodas spēlēt un mācīties, nevis tikai likt vienu kārti uz savu nākotni hokejā. Man bija arī piedāvājumi palikt Eiropā un Kanādas junioru līgā, bet vēlējos iet augstskolas ceļu. Uzskatu, ka līmenis NCAA hokeja līgā ir nenovērtēti augsts. Piemēram, man tikko abi maiņas biedri parakstīja vienošanos ar NHL komandām,” pastāstīja Egle.

Filips Buncis (Arizonas štata universitāte)

Bunča ceļš uz Ziemeļameriku sākās 2014.gadā. Visas trīs sezonas Filips pavadīja NAHL vienībā Džonstonas “Tomahawks”. Latviešu hokejists, pierādot savu lietderību NAHL, aizvadītajā sezonā tika iecelts par “Tomahawks” komandas kapteini, kas reti izdodas Eiropas hokejistam. Nākamsezon Buncim būs pirmais gads NCAA koledžu hokejā.

“Jau no pašas bērnības skola man bijusi ļoti svarīga lieta. Vēlos paralēli hokejam iegūt augstāko izglītību, lai dzīvē man ir arī plāns B. Līdz ar to pieņēmu lēmumu doties uz Ziemeļameriku, kur pāris gadus "apbružājos" šajā vidē. Nedomāju, ka no Eiropas uzreiz var aizbraukt uz NCAA. Sākumā tev sevi ir jāpierāda šeit. Protams, ir izņēmumi, ka uz NCAA tiešā solī dodas no Zviedrijas un Somijas elites līgām, taču no Latvijas tas gandrīz nav iespējams. Arizonas štata universitāti izvēlējos, jo sākotnēji ar treneriem man izveidojās ļoti laba "ķīmija", kas man devas cerības raudzīties uz nākotni pozitīvi,” skaidroja Buncis.

Eduards Tralmaks (Meinas universitāte)

20 gadus vecais Tralmaks savu zvaigžņu stundu un atpazīstamību iemantoja pirms nepilna mēneša, kad ar USHL klubu Čikāgas “Steel” kļuva par čempionu un tika nosaukts par izslēgšanas turnīra vērtīgāko spēlētāju. Eduards 14 spēlēs guva 10 vārtus un veica 2 piespēles partneriem, bet sezonas 46 cīņās iekrāja 27 (11+16) punktus. Pirms tam latviešu hokejists trīs sezonas pavadīja Bostonas “Jr.Bandits” vienībā.

“Atbilde ir pavisam vienkārša – devos uz ASV, lai tiktu pie kārotās stipendijas. Pirmkārt, ja eju koledžas ceļu, man tiek dots ilgāks laiks hokeja attīstībai un progresēšanai. Tas man palīdzēs sagatavoties profesionālajam hokejam. Otrkārt, es nošaušu divus zaķus ar vienu šāvienu, jo papildus bonusā iegūšu augstāko izglītību. Tas būs mans B variants turpmākajai dzīvei pēc hokeja.

Teikšu godīgi, Latvijā būt pamanītam ir ļoti grūti. Vēl viens faktors, kas negatīvi ietekmē Eiropas hokejistu došanos uz NCAA ir profesionālie līgumi. Ja esi parakstījis vienošanos ar kādu klubu un saņēmis kaut vai piecus eiro, par studijām ASV vari aizmirst. Pēc mana un komandas snieguma “play off”, palielinājās interese no NHL skautiem. Daudzi klubi piedāvā nodraftēt mani pēdējās kārtās. Tomēr es nezinu, vai to vēlos. Nākotnes vārdā vēlos palikt brīvā aģenta statusā. Gribu pabeigt studijas un pēc tam domāt par profesionālo līgumu,” atzina Tralmaks.

Jānis Jaks (Amerikas internacionālā koledža)

Uz vispasaules hokeja kartes Jānis Jaks parādījās pēc 2014.gada pasaules čempionāta Minskā. Latvijas aizsargam iespēju sevi apliecināt uz lielās hokeja skatuves deva bijušais valstsvienības galvenais treneris Teds Nolans. Pēc debijas pieaugušo izlasē 21 gadu vecais Jaks aizbrauca uz ASV, kur nospēlēja divas sezonas un nopelnīja stipendiju. Jānim kontā šobrīd jau ir viena pilna sezona NCAA. Šogad Jaks atkal tika iekļauts Latvijas izlases sastāvā pasaules meistarsacīkstēm hokejā.

“Katram cilvēkam mūsdienās ir vajadzīga skola un izglītība. Tāpat mani uzrunāja NCAA hokeja līmenis, kas tiek vērtēts kā ļoti labs. Ja godīgi, tad nekur citur es nevēlējos braukt, ļoti gribēju iegūt bakalaura grādu. Pārsvarā hokejisti par izglītību sāk domāt pēc 30 gadu vecuma, kad hokejista karjera sāk norietu. Spēlējot uz vietas junioru līgās, ir lielāka iespējamība, ka tiksi pamanīts no skautu puses. Piemēram,  treneri par Krievijas jaunatnes hokeja līgu (MHL) neko nezina. Tikai ar spēļu pieredzi Eiropā ir ļoti grūti piedāvāt stipendiju koledžā. Tādēļ labākais variants ir doties un apliecināt sevi junioru līgā,” izteicās aizsargs Jaks.

Citi latvieši NCAA

Nākamsezon NCAA augstākās līgas koledžas hokeju spēlēs arī aizsargs Kārlis Čukste (Kvinipjekas universitāte), Gvido Jansons (Arizonas štata universitāte), Ēriks Žohovs (Masečūsetsas universitāte), Roberts Bļugers un Mareks Egīls Mitens (abi Augšezera universitāte).

Tikmēr vēl pieci (Rūdolfs Kalvītis, Rihards Marenis, Roberts Šmits, Kristers Seps un  Bruno Birzītis) Latvijas spēlētāji spēlē NCAA trešās divīzijas hokeja čempionātā.

Augstākā izglītība ASV ir ļoti dārga. Lai studētu šajā valstī, ir jārēķinās ar aptuveni 20 līdz 50 tūkstošiem dolāru lielu summu gadā. Tas nozīmē, ka četri gadi augstskolā varētu izmaksāt līdz pat 200 tūkstošiem dolāru. Tādēļ apmaksāta pilna laika stipendija Latvijas hokejistiem ir lieliska priekšrocība un stimuls spēlēt koledžas hokeju.