Abas pēdējās Latvijas izlases pārbaudes spēles no Oslo skatījos bez pārlieku lielām emocijām. Jo tās taču bija tikai pārbaudes, ko kurš šobrīd var un ko nevar. 2:1 (OT) un 1:2 (OT) ir diezgan reāls šo komandu spēku samērs nedēļu pirms pasaules čempionāta Stokholmā un Herningā. Jā, otrais mačs varēja arī beigties ar 1:0, bet tad izlases galvenajam trenerim Harijam Vītoliņam būtu daudz grūtāk izvēlēties, kurus 25 aicināt uz Stokholmu. Tā kā principā mums tikai jāpasaka paldies norvēģiem. Kuri parādīja - Latvija 2. un 3. maijā vēl nebūt nav gatava čempionātam.

Mums, arī žurnālistiem, itin bieži ir tendence pārslavēt savu komandu, šajā gadījumā – Latvijas izlasi, pie viena it kā noniecinot pretiniekus, kas mūs uzvarējuši. Kā mēs, tā arī norvēģi uz šīm divām spēlēm bija izsaukuši 28 hokejistus. Kā mums, tā arī norvēģiem sastāvā bija pa 16 pagājušajā pasaules čempionātā spēlējušie hokejisti. Latvija laikam baigi skaļi šīs abas pārbaudes spēles nereklamēja, toties Norvēģija tās nosauca par ģenerālmēģinājumu pirms Herningas. Gaidīt, ka mēs uz pusotras slidas sasitīsim viņus, ir vairāk nekā naivi. Kaut mums gribas domāt, ka esam stiprāki, IIHF rangā mūs atdala tikai Dānija – Latvija ir 10., Norvēģija – 12. vietā.

Nav lielas jēgas atcerēties, kā spēlējām 1997. gadā vai mazliet vēlāk, taču laiku, kad mūsu izlasi vadīja Harijs Vītoliņš, būtu noderīgi neaizmirst. Bronzas gadā Rīgā tikai 2:1, pirms gada Tamperē – 3:2. Vai trīs spēles no Boba Hārtlija CV: 2021. gada pasaules čempionāts Rīgā – 3:4 (bullīšos), Bratislavā (2019) – 4:1, Herningā (2018) – 3:2 (OT). Kungi un līdzjutēji! Nolaidīsimies uz grēcīgās zemes: mums nav nekāda pamata Norvēģijas izlasi uzskatīt par mums vājāku. Turklāt, ja tā spēlē savās mājās un vismaz pusi no abām spēlēm laukumā dominē. Otrajā mačā mūs spēlē ļoti ilgi noturēja vārtsargs Dāvis Gustavs Grigals. Savukārt norvēģi ļoti ātri darbojās ar ripu. Un arī tas mūs nedrīkst pārsteigt – ripas kontrole ir viens no zviedru hokeja pamatbaušļiem, bet Norvēģijas hokejs daudz ņem no saviem austrumu kaimiņiem. Galu galā Norvēģijas izlases galvenais treneris ir 44 gadus vecais zviedrs Tobiass Johansons un viens no viņa asistenteim arīdzan ir zviedrs, 44 gadus vecais Pērs Johansons. 

Negribu priekšlaicīgi paziņot savu izlases sastāvu un tam nav arī lielas jēgas. Daudz interesantāk tad ir divi citi stāsti: ar ko kopā spēlēs Rūdolfs Balcers un kuras maiņas centrā būs vieta Danam Ločmelim. Un ko mums vēl gaidīt no Amerikas? Rodrigo Ābola “Phantoms” ir vadībā ar 2-1, Sanda Vilmaņa “Checkers” ar 2-0, Artūra Šilova “Canucks” pagaidām 1-1. Kaldera kausā vajag trīs uzvaras/zaudējumus. Stenlija kausā, kur mūs interesē “Panthers”, Uvim Balinskim ceturtā spēle ar Toronto paredzēta 12. maijā, Eiropā – tas jau 13. maijs, kad Latvijai Stokholmā trešais mačs ar Slovēniju. Ģenerālmenedžerim Rūdolfam Kalvītim vajadzēs baigi daudz kafijas biezumu, lai izzīlētu, kas būs un kas nenotiks.

5. maijā viss IIHF pakļautībā esošais hokejs, izņemot elites grupas čempionātu, būs izspēlēts. Nākamgad uz augšu nāk Lielbritānija un Itālija, ļoti tuvu tam bija Ukraina… Lietuva uzvarēja 1. divīzijas B grupā un nākamgad būs tajā sekstetā tūdaļ aiz elites grupas. 

U-18 čempionātā Latvijai 8. vieta, cienīgs 3:6 ar ASV, bet jaunie čempioni kanādieši finālspēlē nedeva nekādas cerības zviedriem – 7:0. Tauta Latvijā diezgan nīgri komentēja mūsējo spēles: tikai knapa 2:1 uzvara būllīšos pret Norvēģiju… Bet ko izdara norvēģi? Tāpat bullīšos ar 5:4 uzvar Šveici, nosūtot viņus uz 1. divīziju. Šveices kontekstā varbūt mūsu 8. vieta nemaz nav slikti.

Jānis MATULIS