- 1909
1909. gada 28. februārī (15. februārī pēc vecā stila) notiek pirmā hokeja ar ripu spēle Rīgā, gandrīz pilnībā atbilstoši tā laika noteikumiem (katrā komandā bija pa 7 spēlētājiem, bez apmalēm, daļa spēlēja ar hokeja, daļa ar bendija nūjām), Dārzkopības biedrības slidotavā (tagadējā Grostonas ielā), kurā piedalās Rīgas Union un Strādnieku dārza komandas (4:3).
- 1930
1930. gada 15. februārī Rīgā, slidotavā Jāņa Asara ielā pie Sarkanā krusta slimnīcas norisinās pirmā oficiālā spēle hokejā ar ripu Latvijā starp SSS Rīgas Centra nodaļas komandu un Karaļauču (Kēnigsbergas) ATSB komandu. Komandas spēlēja 4 x 12 minūtēm (tobrīd noteikumos oficiālais spēles laiks bija 3 x 15 minūtes). Spēlē uzvaru ar 3:0 (1:0, 1:0, 1:0, 0:0) izcīnīja Rīgas komanda, kurā laukumā devās – vārtsargs Haralds Zariņš, aizsargs Bruno Kalniņš (SSS priekšnieks un Saeimas deputāts), Rūdolfs Kazlovskis (Kozlovskis), uzbrucēji Augusts Šteins, Kārlis Šteins un Voldemārs Vilnieks. Nākamajā dienā (16. februārī) abas komandas aizvadīja vēl vienu spēli, kura tika uzskatīta par Latvijas un Vācijas strādnieku organizāciju izlasēm (reprezentējošām komandām), un visai nepiemērotos laika apstākļos (silts laiks un lietus) ar 1:0 atkal uzvarēja mūsu hokejisti.
1930. gada 21. februārī notika pirmā oficiālā hokeja spēle Liepājā Olimpija pret Hokej Balten (3:1).
1930. gada rudenī Latvijas Ziemas Sporta Savienība (LZSS) paplašināja Hokeja (tobrīd bendija) sekcijas funkcijas – iekļaujot tajā hokeja “kanādiešu” versiju (hokeju ar ripu).
1930. gada 6. decembrī LZSS biedru ikgadējā pilnsapulcē nolemj, ka Latvijai jākļūst par pilntiesīgu League Internationale de Hockey sur Glase (LIHG), kas bija pašreizējā Starptautiskās hokeja federācijas (IIHF) priekštece, dalībvalsti, bet jau 9. decembrī LZSS valde skatīja LIHG paziņojumu par Latvijas uzņemšanu tās kandidātu skaitā.
1930. gada nogalē LZSS organizēja “kanādiešu” hokeja noteikumu kursus zviedru speciālista Svena Jansona vadībā, bet 30. decembrī Rīgā, Esplanādes slidotavā notika atklātais hokeja treniņš, kurā piedalījās Universitātes sports (US) komanda Arvīda Jurgena vadībā.
- 1931
1931. gada 1. februārī (dažviet minēts, ka uzņemšana notikusi kongresa pirmajā dienā 31. janvārī) LIHG kongresā Kriņicā (Polija) Latvija oficiāli kļūst par LIHG (League Internationale de Hockey sur Glase, kas bija IIHF priekštece) dalībvalsti (IIHF gan norādīta, ka Latvija ir tās dalībvalsts no 1931. gada 22. februāra).
1931. gada 1. martā Esplanādes slidotavā Rīgā notika spēle, lai noskaidrota Latvijas labāko komandu (faktiski pirmais neoficiālais Latvijas čempionāts), kurā tikās Rīgas grupas (kopā bija 3 komandas – Union, US un Rīgas Vanderers) uzvarētāja Union pret Liepājas grupas (2 komandas – ASK un Olimpija)uzvarētāju ASK. Mačs beidzās pēc 2 papildlaikiem un ar 1:0 uzvaru izcīnīja Union (vienīgos vārtus guva Johans Skadiņš).
1931. gada 15. martā Rīgā, Esplanādes slidotavā Latvijas studentu izlase (faktiski komanda Universitātes sports (US)) pārbaudes spēlē ar 3:4 zaudē Lietuvas studentu izlasei.
- 1932
1932. gada 27. februārī LSB slidotavā Rīgā (Valdemāra ielā 65-67) notiek pirmā valstssacīkste Latvija – Lietuva, kurā mūsu hokejisti izcīnīja uzvaru ar 3:0. Tiek uzskatīts, ka pirmos vārtus guva uzbrucējs Alfrēds Verners, taču šis fakts netiek viennozīmīgi apstiprināts, jo vārtu guvums tiek piedēvēts arī pārējiem šī uzbrukuma dalībniekiem - gan uzbrucējam Johanam Skadiņam, gan arī pārējo divu vārtu guvējam aizsargam Indriķim Reinbaham.
Latvijas izlase: vārtsargi Herberts Kuške; aizsargi: Indriķis Reinbahs (K) (2 vārti), Leonīds Vedējs; uzbrucēji: Roberts Bluķis, Herberts Keslers, Ādolfs Petrovskis, Johans Skadiņš, Alfrēds Verners, Valentīns Volframs.
1932. gada 12. martā LSB slidotavā Rīgā par pirmo oficiālo Latvijas meistarsacīkšu uzvarētājiem kļuva Rīgas Union komanda (attēlā), kas finālā ar 14:1 pārspēja Liepājas ASK (uzvarētāju labā 6 vārtus guva Herberts Keslers). Pirmais oficiālais Latvijas čempionāts (meistarsacīkstes) hokejā sākās februārī, un komandas sacentās Rīgas zonā (6 komandas, par uzvarētājiem kļuva Union) un Liepājas zonā (3 komandas, par uzvarētājiem kļuva ASK), un pēc tam abu zonu uzvarētājas tikās finālā.
No 1932. gada 14. – 20. martam Berlīnē (Vācija) notika 17. Eiropas čempionāts hokejā (tas bija pēdējais atsevišķais turnīrs, jo turpmāk tas tika izspēlēts Pasaules čempionāta ietvaros), kurā pirmo reizi piedalījās Latvijas valstsvienība, kas savā debijā izcīnīja 1 uzvaru un piedzīvoja 3 zaudējumus, ieņemot 8. vietu (piedalījās 9 komandas).
15. martā Latvijas aizvadīja savu pirmo spēli Eiropas čempionātā un piedzīvoja zaudējumu 0:7 pret Čehoslovākiju priekšsacīkšu grupu turnīra mačā, bet nākamajā dienā zaudēja arī Francijai 0:1. Gandarījuma turnīrā par vietām atvija 17. martā ar 3:0 uzvarēja Rumāniju (vārtus guva Ēriks Pētersons – 2 un Arvīds Jurgens), bet nākamajā dienā ar 2:5 piekāpās Lielbritānijai.
Latvijas izlase: vārtsargi Herberts Kuške un Pēteris Skuja; aizsargi: Indriķis Reinbahs (1 vārti) un Leonīds Vedējs; uzbrucēji: Andrejs Jessens, Arvīds Jurgens (1), Herberts Keslers, Jūlijs Lindenbergs, Ādolfs Petrovskis, Ēriks Pētersons (2), Johans Skadiņš (1) un Valentīns Volframs.
- 1933
1933. gada 31. janvārī Latvijas studentu izlase (kodolu veidoja Rīgas US hokejisti) Bardonekijā (Itālija) aizvadīja pirmo spēli 3. Ziemas akadēmisko meistarsacīkšu (Universiāde) hokeja turnīrā pret Šveici, un izcīnīja uzvaru ar 1:0 (vārti Jānis Kļaviņš), bet otrajā spēlē 2. februārī ar 0:1 piekāpās Francijai. Silto laika apstākļu dēļ turnīru nevarēja pabeigt, un Latvija beigās ieņēma dalītu 2. – 5. vietu (piedalījās 6 komandas).
No 1933. gada 18. – 26. februārim Prāgā (Čehoslovākija) norisinājās 7. pasaules čempionāts hokejā, kurā pirmo reizi piedalījās arī Latvijas valstsvienība, kas četrās spēlēs izcīnīja 1 uzvaru un ieņēma 10. vietu (piedalījās 12 komandas). Šis vienlaicīgi bija arī Eiropas čempionāts un tajā Latvijas valstsvienība ieņēma 8. vietu (starp 10 komandām).
18. februārī Latvijas valstsvienība aizvadīja pirmo spēli pasaules čempionātā ar 1:5 piekāpjoties Šveicei (pirmos vārtus PČ guva Ādolfs Petrovskis), bet otrajā priekšsacīkšu grupu turnīra spēlē 20. februārī tika zaudēts Ungārijai 0:3. Gandarījuma spēlēs par vietām Latvija pārspēja Itāliju ar 2:0 (abi vārti Arvīdam Jurgenam), bet cīņā par 9. vietu piekāpās Rumānijai (0:1).
Latvijas izlase: vārtsargi Herberts Kuške, Pēteris Skuja; aizsargi: Arvīds Jurgens (2 vārti), Indriķis Reinbahs, Leonīds Vedējs; uzbrucēji: Roberts Bluķis, Herberts Keslers, Ādolfs Petrovskis (1), Arvīds Pētersons, Ēriks Pētersons, Johans Skadiņš.
1933. gada 12. martā LSB slidotavā Rīgā par divkārtējiem Latvijas meistariem (čempioniem) kļūst Rīgas Union, kas finālā uzvar Liepājas Olimpija 1:0. 2. Latvijas meistarsacīkstes (čempionāts) hokejā sākās 22. janvārī, un ta Rīgas zonā piedalījās 5 komandas, bet Liepājas zonā 2 komandas.
- 1934
1933. gada novembrī LZSS valde pieņēma lēmumu, ka Latvijas valstsvienība no 1934. gada 3. – 11. februārim notiekošajā pasaules čempionātā Milānā (Itālija) nepiedalīsies, tāpēc 1933. gada decembrī Latvijas studentu izlase Viļņā (tobrīd Polija) aizvadīja draudzības spēles ar Viļņas KPW Ognisko, bet Rīgas izlase gadu mijā aizvadīja 3 draudzības spēles Austrumprūsijas pilsētā Kēnigsbergā un Rastenburgā (tobrīd Vācija).
1934. gada marta sākumā par Latvijas čempioniem pirmo reizi kļūst Rīgas ASK, kas uzvarēja divu apļu turnīrā, kurā piedalījās 6 komandas, izcīnot uzvaras 9 no 10 spēlēm, bet otro vietu ieņēma Rīgas US.
- 1935
No 1935. gada 19. – 27. janvārim Davosā (Šveice) notika 9. pasaules čempionāts hokejā, kurā pirmo reizi piedalījās arī Latvijas valstsvienība, kas ieņēma 13. vietu (starp 14 komandām). Šis turnīrs vienlaicīgi bija arī Eiropas čempionāts un tajā Latvijas valstsvienība ieņēma 12. vietu (starp 13 komandām). Priekšsacīkšu grupu turnīrā 20. janvārī tika zaudēts Kanādai (0:14) un Lielbritānijai (1:5), bet pēc tam gandarījuma turnīrā tika zaudēts Rumānijai (2:3) un Vācijai (1:3), kā arī uzvarēta Nīderlande (7:0).
Latvijas izlase: vārtsargi Herberts Kuške, Roberts Lapainis; aizsargi: Arvīds Jurgens, Kārlis Paegle (1 vārti), Leonīds Vedējs; uzbrucēji: Aleksejs Auziņš (2), Roberts Bluķis (2), Andrejs Jessens (3), Edgars Klāvs, Ādolfs Petrovskis (2), Arvīds Pētersons (1).
1935. gada 4. februārī Sanktmoricā (Šveice) sākās 4. Ziemas akadēmisko meistarsacīkšu (Universiāde) hokeja turnīrs (piedalījās 6 komandas), kurā Latvijas studentu izlase izcīnīja 3 uzvaras (pret Itāliju 2:0, Franciju 1:0 OT un Čehoslovākiju 1:0 OT) un piedzīvoja 2 zaudējumus (pret uzvarētājiem Ungāriju 0:4 un Šveici 1:4 OT), kas kopvērtējumā deva 4. vietu (trešajā vietā esošā Čehoslovākija ieņēma augstāku vietu labākas vārtu attiecības dēļ).
1935. gada 16. un 17. februārī Esplanādes slidotavā Rīgā notika SELL (Suomi, Eesti, Latvija, Lietuva) studentu olimpiādes hokeja turnīrs, kurā gan piedalījās tikai triju Baltijas valstu studentu izlases. Latvijas studentu izlase uzvarēja gan Igauniju (7:1), gan Lietuvu (4:2), un kļuva par uzvarētājiem. Šīs bija pirmais starptautiskais hokeja turnīrs, kas notika Latvijā.
1935. gada 18. februārī par divkārtējiem Latvijas čempioniem kļūst Rīgas ASK, kas uzvarēja viena apļa 5 komandu turnīrā.
- 1936
1936. gada 6. februārī Latvijas hokeja valstsvienības kapteinis Leonīds Vedējs (attēlā) bija Latvijas delegācijas karognesējs 4. Ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Garmišā-Partenkirhenē, Vācijā.
No 1936. gada 6. – 16. februārim Garmišā-Partenkirhenē (Vācija) notika 4. Ziemas olimpisko spēļu hokeja turnīrs, kurā pirmo reizi piedalījās arī Latvijas valstsvienība (g.t. Arvīds Jurgens), kura piedzīvoja zaudējumus visās trijās spēlēs un ieņēma dalītu 13. vietu (piedalījās 15 komandas). Latvijas izlasei uz olimpiādi pirmo reizi tika izgatovoti formastērpi - ķiršbrūns kamzolis ar mazo ģērboni uz krūtīm un bikses, baltas biksītes (līdz šim izlase visas spēles aizvadīja kādas komandas formās).
7. februārī priekšsacīkšu grupu turnīra pirmajā spēlē Latvija ar 0:11 zaudēja Kanādai, nākamajā dienā ar 2:9 Polijai (vārtus guva Jānis Bebris un Arvīds Pētersons), bet vēl pēc dienas ar 1:7 Austrijai (vārtus guva Kārlis Paegle). Tā kā gandarījuma turnīrs par vietām netika izspēlēts, tad Latvijas valstsvienība ieņēma dalītu 13.-15. vietu.
Latvijas izlase: vārtsargi Herberts Kuške, Roberts Lapainis; aizsargi: Arvīds Jurgens, Kārlis Paegle (1 vārti), Leonīds Vedējs; uzbrucēji: Aleksejs Auziņš, Jānis Bebris (1), Roberts Bluķis, Ādolfs Petrovskis, Arvīds Pētersons (1), Jānis Rozītis.
Par trīskārtējiem Latvijas čempioniem kļūst Rīgas ASK, kas uzvarēja viena apļa 5 komandu turnīrā. Otrie palika US, bet trešo vietu izcīnīja LSB komanda (attēlā).
- 1937
1937. gada 14. februārī Rīgā Latvijas valstsvienība (attēlā) aizvadīja vienīgo oficiālo spēli šajā sezonā ar 1:0 pārspējot Lietuvu (vārtus guva J. Bebris), jo LZSS pieņēma lēmumu, ka izlase nedosies uz 11. pasaules čempionātu Londonā.
1937. gada 26. februārī par Latvijas čempioniem pirmo reizi kļūst Rīgas Universitātes sports (US), kas uzvarēja divu apļu turnīrā ar 4 Rīgas komandu piedalīšanos. Otrie palika ASK, bet trešie LSB.
- 1938
1938. gada janvārī un februārī, gatavojoties pasaules čempionātam, Latvijas valstsvienība aizvadīja 4 pārbaudes spēles un vēl vienu pēc tam – 8. janvārī Varšavā pret Poliju 1:2 (vārtus guva R. Bluķis), 23. janvārī Rīgā pret Poliju 0:1, 6. februārī Bukarestē pret Rumāniju 2:1 (Ā. Petrovskis un K. Zilpaušs), 9. februārī Budapeštā pret Ungāriju 2:2 (L. Putniņš un E. Klāvs) un 27. februārī Rīgā pret Rumāniju 1:0 (E. Klāvs).
No 1938. gada 11. – 20. februārim Prāgā (Čehoslovākija) notika 12. pasaules čempionāts hokejā, kas bija veltīts IIHF (LIHG) 30. gadadienai, un Latvijas valstsvienība (g.t. Arvīds Jurgens) tajā ieņēma dalītu 10. – 12. vietu (piedalījās 14 komandas), bet Eiropas čempionāta ieskaitē dalītu 8. – 10. vietu (starp 12 komandām). Priekšsacīkšu grupu turnīrā tika uzvarēta Norvēgija (3:1), zaudēts ASV (0:1), Vācijai (0:1) un Lielbritānijai (1:5), kas deva 4. vietu grupā un dalītu 10. vietu kopvērtējumā.
Latvijas izlase: vārtsargi Herberts Kuške, Roberts Lapainis; aizsargi: Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs; uzbrucēji: Aleksejs Auziņš, Roberts Bluķis, Edgars Klāvs (2 vārti), Ādolfs Petrovskis, Arvīds Pētersons, Ludvigs Putniņš (2), Kārlis Zilpaušs.
1938. gada martā par četrkārtējiem Latvijas čempioniem kļūst Rīgas ASK, kas uzvarēja divu apļu turnīrā starp 4 Rīgas komandām, otrie palika US, bet trešie LSB.
Čempioni pirmo reizi saņēma LZSS valdes locekļa, Lielbritānijas vicekonsula V. G. Holla dāvāto ceļojošo sudraba kausu, ko republikas čempioni turpināja izcīnīt vēl arī padomju laikā.
- 1939
No 1939. gada 3. – 12. februārim Cīrihē un Bāzelē (Šveice) notika 13. pasaules čempionāts hokejā, kurā Latvijas valstsvienība (g.t. kanādietis Larry Marsh) izcīnīja 10. vietu (piedalījās 14 komandas), bet Eiropas čempionāta ieskaitē 8. vietu (starp 12. komandām). Priekšsacīkšu grupu turnīrā tika zaudēts Šveicei (0:12) un Čehoslovākijai (0:9), kā arī uzvarēta Dienvidslāvija (6:0). Gandarījuma turnīrā tika uzvarēta Beļģija (5:1) un vēlreiz Dienvidslāvija (4:0), kas kopvērtējumā deva 10. vietu. Neviens nevarēja paredzēt, ka līdz nākamajam pasaules čempionātam, kurā piedalīsies Latvijas valstsvienība, būs jāgaida 54 gadi.
Latvijas izlase: vārtsargi Herberts Kuške, Roberts Lapainis; aizsargi: Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs (K); uzbrucēji: Roberts Bluķis (3 vārti), Edgars Klāvs, Ēriks Koņeckis, Kārlis Muške, Arvīds Pētersons (6), Ludvigs Putniņš (5), Harijs Vītoliņš I, Kārlis Zilpaušs (2).
1939. gada 26. februārī par pieckārtējiem Latvijas čempioniem kļūst Rīgas ASK, kas papildus spēlē uzvarēja Rīgas US ar 2:0 (pēc viena apļa turnīra starp 4 Rīgas komandām abām vienībām bija vienāds punktu skaits).
- 1940
1939. gada 1. septembrī sākās 2. pasaules karš, un līdz ar to tika atceltas visas starptautiskās sacensības, bet Latvijas izlase šajā sezonā aizvadīja 2 pārbaudes spēles ar Igauniju.
1940. gada 27. janvārī Latvijas valstsvienība aizvadīja pirmo pārbaudes spēli Tallinā pret Igaunijas izlasi, un izcīnīja uzvaru ar 4:0 (pa diviem vārtiem guva V. Šūlmanis un E. Klāvs).
Latvijas izlase: vārtsargs Alfons Ansons; aizsargi: Kārlis Paegle, Arvīds Pētersons; uzbrucēji: Roberts Bluķis (K), Edgars Klāvs, Kārlis Muške, Ludvigs Putniņš, Voldemārs Šūlmanis, Kārlis Zilpaušs.
1940. gada 23. februārī par divkārtējiem Latvijas čempioniem kļūst Rīgas US, kas uzvarēja visās spēlēs divu apļu turnīrā starp 3 Rīgas komandām. Otrie palika ASK, bet trešie LSB.
1940. gada 10. martā LSB slidotavā Rīgā tika aizvadīta pēdējā valstsvienības spēle pirmās brīvvalsts laikā, kurā Latvija uzvarēja Igauniju ar 2:1 (vārtus guva Voldemārs Šūlmanis un pēdējos vārtus Kārlis Muške). Līdz nākamajai Latvijas valstsvienības spēlei bija jāgaida vairāk kā 52 gadi.
Latvijas izlase: vārtsargs Roberts Lapainis; aizsargi: Kārlis Paegle, Leonīds Vedējs (K); uzbrucēji: Roberts Bluķis, Edgars Klāvs, Kārlis Muške, Arvīds Pētersons Ludvigs Putniņš, Voldemārs Šūlmanis.
-filters(500x500).png)
