Tas taču ir skaisti, ja komandas par kaut ko cīnās pat regulārā čempionāta pēdējā kārtā! Turklāt vēl savstarpējā spēlē, kā Elektrēnu “Energija” ar “Prizmu”. 7:6 bullīšos, un Lietuvas otrais labākais klubs tabulā apsteidz Latvijas trešo labāko klubu. Kas, protams, var radīt runas, ka Latvijas pašmāju hokejs taču grimst. Ja vēl diezgan pārliecinoši pēdējā vietā paliek Rīgas Hokeja skola, tad šādam grimšanas scenārija rakstītājiem jau otrs trumpis klāt.

Vai Lietuvas klubu hokejs progresē? Jā un nē. Jā tāpēc, ka Viļnas panki, kas ilgstoši veģetēja tabulas beigu daļā, te pabīdot zem sevis Rīgas HS, te paši pakrītot zem viņiem, tomēr ir pusfinālā, Kur lielākā daļa to, kas vispār seko Baltijas hokejam, paredzēja “Prizmas” un “Energija” cīņu par ceturto vietu un pusfinālu. Skaidrs, ka Igaunijas spēcīgākais klubs šajā sezonā spēris soli augšup, kādubrīd pat juceklīgā kalendāra dēļ esot līderis. 

Atšķirībā no riteņbraukšanas hokejā starpposmu uzvarētājiem balvas nepasniedz, un cāļus skaita pavasarī. Panki diezgan viduvēji sāka, toties finišēja spēlēs ar punktiem. Turpretī “Prizma”, tuvojoties pavasarim, izlaida gaisu kā pārdurts balons: pēdējās divpadsmit spēlēs (un tā ir akurāt trešdaļa čempionāta!) - tikai viena uzvara un punkts par 6:7 Elektrēnos. Savā optimismā biju sadomājies, ka, tuvojoties pasaules U-18 čempionātam, dūšīgāk punktus vāks Oļega Sorokina trenētā Rīgas hokeja skola, bet iznāca pretēji – čempionāta izskaņā desmit zaudējumi pēc kārtas… Vai tās ir covid sekas, vai kaut kas cits, lai analizē Hokeja skolas priekšnieki. Tāpat varam atcerēties, ka kādreiz – 2014. gadā “Prizma” taču bija pat čempions, bet… Nu šī sezona neizdevās. Vai Latvijai vajag “Prizmu”? Noteikti. Tāpat kā vajag tos – “Kurbadu”, kurus pirms vienpadsmit gadiem finālā viņi pieveica. 

Regulārā čempionāta tabulā, bet vēl jo vairāk laukumā, “Mogo” un “Zemgales” pārākums ir diezgan liels. 1. “Mogo/RSU” – 67 punkti, 2. Zemgale/LBTU” – 61, 3. “Panter” – 45, 4. “Punks” – 28, 5. “Energija” – 27, 6. “Prizma” – 27, 7. Rīgas HS – 15. Vēl lielāks tas ir ailītē – gūtie un zaudētie vārti. Tikai pirmajām divām komandām pozitīva bilance - “Mogo”: 214-59, “Zemgalei”: 196-67, pārējiem pieciem klubiem negatīva, Rīgas HS pat 70-180.

Vai pusfinālos varam gaidīt saistošas cīņas? Gribētos, bet, ja “Mogo” visās sešās spēlēs pankus dauzījuši kā pelavu maisus – no 10:1 līdz 8:3, kopā: 50-9, es šajā pārī nu nekādi nevaru iedomāties kaut cik līdzvērtīgu spēkošanos. Visticamāk, ka “Mogo” pietiks ar četrām spēlēm – 18. un 20. martā Šmerlī, 22. un 24. – Viļņā. 

No sportiskā viedokļa “Zemgales” un “Panter” duelī kaut kāds intrigas grauds ir un varbūt pat sērijas pirmajās spēlēs Jelgavā trešdien un piektdien. No trim mājas spēlēm jelgavnieki zaudējuši ar 2:3 (b), 1:2 un uzvarējuši papildlaikā ar 4:3. Savukārt Tallinā Arta Ābola brigādei it kā gājis vieglāk – 7:1, 6:1 un 7:2. Nu varbūt intrigai panteras kādā spēlē arī “iekožas”, bet negribas ticēt, ka tallinieši varētu uzvarēt četras spēles, kas ir vajadzīgs, lai tiktu finālā. 

Ir arī citas pozīcijas, kas bija paredzamas. Rezultatīvākais spēlētājs: Gints Meija  

– 56 (20+36), rezultatīvākais aizsargs: Krišjānis Rēdlihs – 31 (9+22), labākais vārtsargs: Henrijs Ančs - 93,95%. Visi no “Mogo”. Vai tas nozīmē, ka “Mogo” čempions? Nebūt nē. Vismaz Jelgavā tā nedomā. 

Jānis MATULIS