Uzvarot sāncenšus visās četrās Baltijas/Latvijas čempionāta pusfinālspēlēs, finālā atkal tiksies abi pērngada finālisti – čempione “Zemgale/LBTU” un finālsērijas zaudētāji ar 1-4 – “Mogo/LSPA”. Pirmās divas spēles Jelgavā 27. un 29. martā, pēc tam sērijai pārceļotes uz Šmerli – 31. martā un 2. aprīlī. Ja abas vienības paklausīs tautai, tad 4. aprīlī atkal tiekamies Jelgavā, 6. – Šmerlī, 8. – Jelgavā.

Pēc 32 spēlēm Baltijas/Latvijas regulārajā čempionātā, ceturtdaļfināliem un pusfināliem nu kārta hokeja saldajam ēdienam. Jelgava vai Rīga, “Zemgale/LBTU” vai “Mogo/LSPA”, Artis Ābols vai Ģirts Ankipāns? Kuri no uzvarētāju kausa dzers šampanieti un varbūt arī kaut ko stiprāku? Intrigu intriga ir klāt. Par ko visu sezonu atgādināju. Kaut arī tas nebija Latvijas Hokeja federācijas kongresa dienas kārtībā, par gaidāmo finālu pirms un pēc kongresa piektdien hokeja ļaudis Augšielā runāja pat kaismīgāk nekā par izmaiņām federācijas statūtos. Kongresā satiktie Jelgavas un Rīgas klubu pārstāvji bija vienoti “dziesmā”, ka jābūt septiņām spēlēm. Fināla priekšvakarā aptaujāju kolēģus, kuri ikdienā raksta par hokeju un to komentē. Podkāstā “Devītnieks” abi tā eksperti Ulvis Brože un Lotārs Zariņš arīdzan balsoja par 4-3, turklāt abi četras uzvaras paredzēja rīdziniekiem. Lūdzu kolēģiem arī ieskicēt abu sāncenšu stiprās un vājās vietas.     

Lotārs Zariņš (LTV): ”Mogo” priekšrocība ir vārtsargu līnija, Ančs ar pieredzi, Feldbergs ar metienu “jūru” visas sezonas garumā. Kredītniekiem labāks ir arī uzbrukums, kas nopakots visās līnijās. Aizsardzība līdzsvarā, bet priekšroku dotu “Zemgalei”. Līdzvērtīgas komandas, daudz kas izšķirsies vairākumā. Prognoze: ar 4-3 uzvarēs “Mogo/LSPA”.

Māris Zembergs (“Diena”): “Sezonas savstarpējo spēļu rezultāti, vienāds punktu skaits regulārā čempionāta finišā un pusfināla pārvarēšana četrās spēlēs nepārprotami norāda uz to, ka finālā spēlēs divas līdzvērtīgas komandas. Reāls scenārijs ir septiņas spēles un šādā variantā nelielām priekšrocībām vajadzētu būt “Zemgale/LBTU” komandai, kurai pārsvarā ir spēlētāji vecumā no 20 līdz 25 gadiem. Pēc pusfināla spēlēm grūti saprast, kuriem vārtsargiem uzticēsies treneri, bet tam var būt izšķiroša nozīme uzvarētāja noteikšanai. Viens no pēdējo gadu grūtāk prognozējamiem fināliem: “Zemgale/LBTU” uzvarēs sērijā ar 4-3.”

Mārtiņš Lācis (Hokejazinas.com): "Lai arī spēles satura ziņā šis bija viens no vājākajiem “Kurbads” pēdējo gadu laikā, “Mogo/LSPA” pusfinālā parādīja stabilu sniegumu, noslēpjot savas vājās vietas. Pluss ir vārtsargu līnija, jo abi vārtsargi jebkurā mačā var doties laukumā un pārsteigt, kā arī Ginta Meijas faktors. Mīnuss – hokejisti jaunāki nepaliek. “Zemgale/LBTU” statuss un treniņprocess ļauj viņus dēvēt par visnopietnāko klubu OHL rangā. Divi tituli pēc kārtas nav nejaušība. Labā ziņa – visi veseli. Sliktā – brīžiem staro augstprātība un pārgalvība gan laukumā, gan ārpus tā. Par čempioniem kļūs Jelgava, sērijā 4-2.”

Lai gan man 8. aprīļa vakars ir aizņemts, arī es esmu par septiņām spēlēm. Kurš uzvarēs septītajā spēlē, pagaidām man zvaigznes nerāda, bet to, ka pirms tās būs 3-3, skaidri redzu. No tā, ko kolēģi nepieminēja, man šķiet, ka Ankipāns kā treneris ir mazliet viltīgāks par Ābolu, toties Jelgavas komanda ir ne tikai gados jaunāka, bet arī sezonā vairāk trenējusies. Ankipāna blices vēl viens pluss – Elviss Želubovskis Jelgavai nocēla trīs iecerētos/noskatītos spēlētājus (Ziemiņš, Ansons, Feldbergs). Toties “Zemgalei/LBTU” ir lielāks pašvaldības atbalsts. Un garšīgāks alus – “Tērvetes”, kas arī ir viens no Zemgales kluba atbalstītājiem.        
Nezinu, vai tā tas bija plānots, vai tā tikai sagadīšanās, bet, ja finālā tiktu “Prizma”, tad divi finālmači - 31. martā un 6. aprīlī būtu vai nu jāpārceļ uz “Prizmas” B halli, vai arī spēles jāsāk līdz ar gaiļiem. Lai netraucētu pasaules čempionātam sievietēm 1. divīzijas B grupā, kas notiks Volvo hallē. Tagad, kad “Prizma” izkrita pusfinālā, halles saimnieki ar mierīgu sirdi var aicināt hokeja līdzjutējus uz Latvijas sieviešu izlases spēlēm plkst.19.30 – 31. martā ar Slovākiju, 1. aprīlī ar Itāliju, 3. ar Slovēniju, 5. ar Poliju, 6. ar Lielbritāniju. 

Vienu lietu gan man vēl gribētos atgādināt pirms visām spēlēm “uz dzīvību vai nāvi.” Tas notika 2013. gada čempionātā Helsinkos, kur Latvijai dažbrīd gāja diezgan šķidri. Pēc kādas no spēlēm Teds Nolans atkārtoja to, ko es jau sen proponēju: “Hokejs ir tikai spēle. Īstā dzīve ir ārā.”   

Jānis MATULIS