Jūnija beigās par Latvijas Hokeja federācijas (LHF) sieviešu hokeja dzīves organizatori oficiāli kļuva Inguna Lukašēviča. Hokeja pieredzes bagātā trenera un kluba vadītāja sarunā ar LHF stāsta par saviem jaunajiem pienākumiem, mērķiem, meiteņu hokeja spēles attīstību, tendencēm un stereotipiem, ar kuriem nākas cīnīties.

- Ingūna, lūdzu, iepazīstini mūsu hokeja sabiedrību ar sevi.

- Esmu trenere ar 20 gadu pieredzi. Pirms hokeja nodarbojos ar daiļslidošanu un kļuvu par Latvijas vicečempioni. Hokeja treneres karjeru iesāku Austrijā, kur pavadīju sešas sezonas. Pāris sezonas tur  darbojos arī kā U-18 un U-15 trenere. Atgriežoties dzimtenē, vadīju HK “Sāga” sieviešu komandu. Pēcāk izveidoju savu hokeja klubu “L&L”, kas pastāv jau desmit gadus un vairākkārt izcīnījis godalgas Latvijas sieviešu čempionātā. Tāpat kopš 2019. gada darbojos kā “Ice Academy” attīstības projektu vadītāja. Akadēmijā darbojas bērni četrās vecuma grupās. Akcentu šajās komandās liekam uz to, lai katrā no šīm vienībām spēlē vairākas meitenes. Vēl jāpiebilst, ka arī pati desmit sezonas esmu pārstāvējusi Latvijas sieviešu hokeja izlasi. Kā arī pāris mēnešus atpakaļ, vadot Igaunijas sieviešu izlasi, ieguvām zelta medaļas trešās divīzijas B grupā. Šobrīd priekšā jauns izaicinājums Latvijas Hokeja federācijā. Manus pienākumus “L&L” klubā pārņems mana meita, kas arī ir hokeja trenere un Latvijas sieviešu hokeja izlases spēlētāja. 

- Kādi būs Tavi pienākumi Latvijas Hokeja federācijā?

- Manā pārziņā būs sieviešu hokeja dzīves organizēšana un attīstība Latvijā. Viens no galvenajiem punktiem ir sieviešu un meiteņu hokeja popularizēšana Rīgā un reģionos. Tas ietver darbu ar esošajiem bērnu un jauniešu klubiem, lai hokeja spēlei piesaistītu pēc iespējas vairāk meitenes. Jo vairāk spēlētājas jaunākās vecuma grupās, jo vairāk kandidātes uz U-18 meiteņu un pieaugušo valstsvienību. Tas ir viens no galvenajiem mērķiem! Tāpat vēlos ieguldīties darbā ar Latvijas nacionālo sieviešu izlasi. Uzskatu, ka Latvijas sieviešu hokejs ir zaudējis savas pozīcijas uz pasaules kartes. Vēlos atrast recepti, lai nokļūtu atgrieztos pozīcijās, kādās mēs bijām 2006. gadā – 11. vietā pasaulē. Pati vēl šajā laikā spēlēju izlasē. 

Šobrīd esmu izstrādājusi hokeja attīstības plānu. Pēc sarunām ar LHF vadību, saņēmu akceptu veidot šo stratēģiju vismaz četru gadu griezumā. Uzskatu, ka varam sasniegt iepriekšējos rezultātus. Jā, sieviešu hokejs pasaulē ir spēris vairākus soļus uz priekšu. Ja būs pareizā recepte un īstie cilvēki, visu var izdarīt. 

- Kā vari komentēt jaunākās sieviešu hokeja tendences pasaulē?

Ļoti daudzas valstis ir ieguldījušas lielus resursus un darbu tieši attīstot sieviešu hokeju. Viņi ir saredzējuši, ka vairāku laba līmeņa meiteņu iesaiste puišu hokejā nes augļus. Iegūst ne tikai meitenes, bet arī puiši. Tur nedala meitenes vai zēni – bērns ir bērns, neatkarīgi no dzimuma. Daudzas Eiropas hokeja valstis sieviešu hokejā ir spērušas milzīgus soļus. Līdz ar to sieviešu hokejs pēdējos gados līmeņa ziņā ir audzis. Tā pati Spānija, kurai mūsu sieviešu izlase zaudēja PČ 2 divīzijas A grupā, ir veikusi milzīgu progresu. Šobrīd mēs ar Spāniju spēlējam kā līdzīgs ar līdzīgu. Pateicoties mūsu privāto klubu darbībai, esam izdzīvojuši un kaut kā noturējušies. Tomēr mērķtiecīgs atbalsts nav saņemts. 

- Kā cīnīties pret stereotipiem, kas saistās ar sieviešu hokeju?

- Diemžēl joprojām mūsu sabiedrībā valda stereotipi, ka meitenēm jāiet mājās un jāstāv pie plīts. Arī pati esmu sastapusies ar viedokli, ka sieviete nav trenere. Kāpēc? Ar ko sievietes atšķiras no vīriešiem? Loģiskā domāšanu, izglītība, inteliģence? Viss ir pielīdzināms, izņemot spēku un ātrumu. Palūkojaties, piemēram, uz Ziemeļamerikas mūsdienu hokejistēm – gudras, smukas, sapucējušās, inteliģentas un lieliskā fiziskā formā. Tas ir novecojis stereotips. Meitenes vēlas un viņām vienkārši jādod iespēja. Daudzi kluba vadītāji Latvijā baidās ņemt meitenes komandās, jo, šķiet, ka tas radīs problēmas. Ģērbtuves hallēs mums pietiks. Es varu viennozīmīgi pateikt, ka tā atmosfēra ir pozitīva. Nāciet un pavērojiet meitenes hokeja treniņos!

- Kād ir Tavi prioritārie mērķi?

- Nesen saskaitīju, ka tikai 13 klubi Latvijā treniņos iesaista meitenes. Pat puse no klubiem to nedara. Valmierā ir 2016. gadā dzimusi meitenīte. Actiņas mirdz un liela vēlme trenēties. Būtu labi, ja tur vēl būtu viena vai divas. Mērķis – lai katrā vecuma grupā un katrā klubā būtu pa piecām meitenēm. Pēc četriem pieciem gadiem, tad mums būs ne tikai sieviešu nacionālā un U-18 izlase, bet arī U-15 un U-20. Tas ir plāns, tāds ir mērķis! Vēlos raidīt vecākiem ziņu, ka meitenes hokejā atrod lielisku draugus ar līdzīgiem uzskatiem. Modernajā hokejā meitenes ir ļoti sievišķīgas. Sports paver iespējas. Ar labiem panākumiem var tikt pie stipendijām un pat profesionāliem līgumiem. 

- Paldies par sarunu! Lai izdodas!