Nākamo trešdien, 24.aprīlī, “Arēna Rīga”, pirms Latvijas un Krievijas hokeja izlašu spēles notiks piemiņas pasākums veltīts Latvijas hokeja leģendai Sergejam Žoltokam.

“Es mīlu šo spēli. Es mīlu pārstāvēt savu valsti. Pie pirmās iespējas vienmēr esmu spēlējis Latvijas izlasē. Karjeras laikā esmu pārstāvējis ļoti daudz klubus, taču visvairāk  manā sirdī ir palikusi tieši Latvijas izlase,” kādā no intervijām sacīja S.Žoltoks.

Sergejs Žoltoks bija viens no spožākajiem neatkarības laika Latvijas hokeja uzbrucējiem un viens no pirmajiem latviešu spēlētājiem Nacionālā Hokeja līgā. 1992.gadā, divdesmit gadu vecumā Sergejs devās uz Ziemeļameriku, kur sāka savu ceļu uz NHL. Pirmais klubs, kur Sergejs spēlēja bija Bostonas "Bruins" un   1993.gada 18. novembrī, spēlējot pret „Sanhosē Sharks” Sergejs guva arī savus pirmos vārtus NHL, kurus tovakar sargāja Artūrs Irbe.

Sergejs ar sev raksturīgo milzīgo pašatdevi un darbaspējām kļuva par stabilu NHL spēlētāju – spēlējot Otavas "Senators", Monreālas "Canadiens", Minesotas "Wild", Nešvilas "Predators" rindās.

“Sergejs bija ar labu sirdi,” savās pārdomās par Žoltoku dalījās žurnālists Jānis Matulis. “Hokejs bija viņa sirdslieta. Viņš organiski iekļāvās “Canadiens” sastāvā, ar savu ķīlbārdiņu drīzāk atgādinot mākslinieku no Monmartras. Pat zinot, ka veselības dēļ viņam nevajadzētu spēlēt hokeju, Sergejs to darīja izcili, un, kā tas mēdz būt, ja kaut ko ļoti, ļoti mīli.”

Pavisam NHL regulārajā sezonā aizvadītas 588 spēles, kurās gūti 111 vārti un izdarītas 147 piespēles. Cīņās par Stenlija kausu aizvadītas 45 spēles, nopelnīti 18 (4+14) punkti.

Žoltoks vienmēr pie pirmās izdevības arī palīdzējis Latvijas izlasei. Izlases rindās Žoltoks aizvadījis pavisam 42 spēles, kurās nopelnīti 50 (29+21) punkti. Latvijas hokeja izlases sastāvā viņš piedalījies sešos pasaules čempionātos.

Sergejs nekad neaizmirsa Latviju un bija tās īstens patriots. Viņš vienmēr atcerējās savu pirmo treneri Hmeļņicki un prata dalīties ar savām zināšanām un pieredzi ar tiem, kam tas nepieciešams. Sergejam vienmēr apkārt bija jaunie hokejisti un viņš vienmēr atrada laiku ar tiem komunicēt, tāpat kā ar žurnālistiem un faniem.

Sergeja sirds pārstāja pukstēt 2004. gada 3. novembrī Minskā  „Rīga 2000” spēles laikā Baltkrievijas atklātajā hokeja čempionātā. Šī diena ir viena no tumšākajām Latvijas hokeja vēsturē.