Latvijas Hokeja federācija, Sergeja Žoltoka fonds un hokeja patriots „Aldaris” izsaka dziļu pateicību

visiem hokeja cienītājiem, kuri 3. novembrī piedalījās kopējā hokeja mākslas
skatīšanā Sergeja Žoltoka izpildījumā.
Paldies arī kafejnīcu un bāru īpašniekiem
par izveidojušos sadarbību hokeja vārdā!
LHF un Sergeja Žoltoka fonds arī
turpmāk domās par hokeja, veselīgā un sportiskā dzīves veida popularizēšanu
sabiedriskajā telpā, jaunatnes vidū.
Par Sergeja Žoltoka hokeja gaitām...
Sergejs Žoltoks ir atstājis neizdzēšamas
pēdas Latvijas hokejā. Viņš uzauga Imantā. Sergejs bija Imantas, Rīgas un
Latvijas patriots. Kā vien bija brīvs pamatdarbā, steidzās palīgā Latvijas
izlasei.
Žoltoka audzināšanā liela loma
bija vectēvam Andrejam, kurš pats bija kaislīgs „Rīgas Dinamo” līdzjutējs.
Tieši viņš aizveda savu astoņgadīgo mazdēlu pie trenera Pjotra Hmeļņicka.
Astoņu gadu vecumā citi puikas treniņgrupā jau mācēja viens otru apvest, bet
Žoltoks pat nemācēja slidot. Tomēr Sergejs jau toreiz no citiem atšķīrās ar
savam vecumam neraksturīgu nopietnību, precizitāti un akurātu pieeju, un šādu
attieksmi pret hokeju, treniņiem un spēlēm Sergejs saglabāja vienmēr. Turklāt
Sergejam piemita spēja pārredzēt laukumu, paredzēt trīs gājienus uz priekšu jeb
lasīt spēli.
Četrpadsmit gadu vecumā Sergejs
jau bija savas komandas kapteinis un tika uzaicināts uz toreizējās „RASMS”
meistarkomandas treniņiem, kur par treneri strādāja Andris Siliņš. Tas bija izaicinājums
ne tikai komandas veterāniem, bet arī jaunajam hokejistam. Iespējams, ka tieši
šis rūdījums Žoltokam palīdzēja diezgan viegli iespēlēties „Rīgas Dinamo”
meistaros, taču pirms tam bija PSRS dažādu vecumu izlases.
Sergejs Žoltoks bija viens no labākajiem
neatkarības laika Latvijas hokeja uzbrucējiem un viens no pirmajiem un
nedaudzajiem latviešu spēlētājiem Nacionālā Hokeja līgā. 1992.gadā, divdesmit
gadu vecumā Sergejs devās uz Ziemeļameriku, kur sāka savu ceļu uz NHL. Sākumā
Sergejs nespēja nostiprināties Bostonas "Bruins" sastāvā, tomēr
pakāpeniski ar savu milzīgo pašatdevi un darbaspējām kļuva par stabilu NHL
spēlētāju – papildinot Otavas "Senators", Monreālas
"Canadiens", Minesotas "Wild", Nešvilas "Predators"
rindas.
1993. gada 18. novembrī, spēlējot
pret „Sanhosē Sharks” Sergejs guva savus pirmos vārtus NHL, kurus tovakar
sargāja Artūrs Irbe.
Pavisam NHL regulārajā sezonā
aizvadītas 588 spēles, kurās gūti 111 vārti un izdarītas 147 piespēles. Cīņās
par Stenlija kausu aizvadītas 45 spēles, nopelnīti 18 (4+14) punkti.
Žoltoks regulāri spēlējis arī
Latvijas izlasē. Izlases rindās Žoltoks aizvadījis pavisam 42 spēles, kurās
nopelnīti 50 (29+21) punkti. Latvijas hokeja izlases sastāvā viņš piedalījies
sešos pasaules čempionātos.
Sergejs nekad neaizmirsa, no
kurienes viņš nācis. Allaž atcerējās savu pirmo treneri Hmeļņicki un prata
dalīties ar tiem, kam tas nepieciešams. Sergejam vienmēr apkārt centās būt
jaunie hokejisti un viņš nevienam neatteica ne autogrāfa, ne padoma sniegšanā.
Sergejs mira 2004. gada 3.
novembrī Minskā pēc „Rīga 2000” spēles Baltkrievijas atklātajā hokeja
čempionātā. Vai viņš zināja, ka riskē ar savu dzīvību? Iespējams. Taču citādāk
dzīvot viņš neprata, jo hokejs bija viņa dzīve.