Latvijas U-20 hokeja izlase pēdējā 1. divīzijas pasaules čempionāta spēlē ar rezultātu 3:1 (1:1, 1:0, 1:0) pieveica mājiniekus baltkrievus un izcīnīja tiesības pēc gada pārtraukuma spēlēt augstākajā divīzijā.

Mūsu komandas labā vārtus guva Edgars Dīķis, Māris Diļevka un Juris Upītis, kurš pašā spēles izskaņā, ripu raidīja jau tukšajos pretinieku vārtos. Par labāko turnīra spēlētāju Latvijas komandā tika atzīts Ronalds Ķēniņš, toties turnīra labākā aizsarga balva tika Ralfam Freibergam. Rezultatīvāko spēlētāju saraksta pirmajā četriniekā, iekļuva uzreiz trīs Latvijas komandas uzbrucēji: 2. Juris Upītis 8 (3+5), 3. Zemgus Girgensons 7 (4+3), 4.Elvijs Biezais 6 (3+3).

Pēcspēles preses konferencē Latvijas U-20 hokeja izlases galvenais treneris Leonīds Beresņevs izteicās: Esmu ļoti laimīgs, ka šajā turnīrā izcīnījām pirmo vietu. Mēs labi apzinājāmies, ka mums būs grūti Bobruiskā uzvarēt. Liels bija skatītāju atbalsts mājiniekiem, daži mūsu komandas hokejisti nekad nav spēlējuši pie tik pilnām tribīnēm. Tā bija finālspēle, uzskatu, ka šī bija labākā spēle šajā čempionātā abu komandu izpildījumā. Puiši pilnībā izpildīja spēles uzdevumu. Sākām spēlēt četrās maiņās, beigās pabeidzām trijās, spēka mums pietika. Vienīgais, kas man nepatika bija tas, ka sākām spēli ar noraidījumiem, iedevām pretiniekiem handikapu noraidījumu ziņā. Labi, ka baltkrievi to izmantoja tikai vienu reizi, tikpat labi spēle varēja izvērsties pavisam savādāk. Trešajā periodā pirmajā vietā nestāvēja taktiskā spēle, bet gan cīņas raksturs, kam par apbalvojumu bija trešie gūtie vārti. Paldies puišiem!

Pēcspēles preses konferencē Latvijas U-20 hokeja izlases galvenais treneris Oļegs Mikuļčiks komentēja: Latvijas U-20 ir ļoti laba komanda, daudzi mani puiši neizturēja cīņu. Kopumā esmu apmierināts ar savu komandu, nedaudz mums nepaveicās, nedaudz pretiniekam paveicās. Ja pirmajā periodā izmantotu izdevības, kuras radījām, iespējams rezultāts būtu pavisam cits. Spēle bija ļoti laba, tāpēc man nav žēl, ka mēs zaudējām. Mūsu komandai uzdevums bija iekļūt augstākajā divīzijā, tāpēc saprotu kādas emocijas izjūt pretinieks. Pēc spēles iegāju ģērbtuvē un pateicos visiem puišiem, tas ir hokejs, ar to dzīve nebeidzas, neviens nevienu nelamās. Mums komandā vairāki spēlētāji ir 1992. gadā dzimuši, tāpēc nākamgad ar šo sastāvu mēģināsim sasniegt mērķi.

Latvijas komandas turnīra labākais spēlētājs Ronalds Ķēniņš uzsvēra: Nospēlējām ļoti labi, kā komanda, labi savācāmies uz spēli, bijām noskaņoti tikai uz uzvaru. Uzvara nāca ļoti grūti, cīnījāmies par katru sekundi. Vienkārši izgājām kā komanda un pierādījām, ka esam labāki.