Latvijā 99,99% cilvēku uzskata, ka hokejā īstais cāļu skaitīšanas laiks ir pasaules čempionāts. Kanādā un ASV svarīgākais “cālis” ir Stenlija kauss, kur arī mūsu puikām – Sandim Ozoliņam un Teodoram Bļugeram ir bijis šis tas sakāms. Amerikā ir arī daži mazāk garšīgi “cāļi” – kā pasaules junioru čempionāts vai Memoriālais kauss, kur mums savulaik bijis pat MVP – Edgars Kulda! Bet izrādās, ka tepat Eiropā, un Kazahstāna hokejā arīdzan skaitās Eiropa, mums šajā pavasarī ir uz ko atskatīties.

Pirms kāda laiciņa biju centies apsteigt laiku. Gribējās mūsu čempionus abās labākajās Eiropas līgās – Šveicē (NLA) un Zviedrijā (SHL) mājās redzēt jau krietni agrāk, bet Rūdolfs Balcers un Ronalds Ķēniņš Šveicē tesiņā par zeltu aizspēlējušies līdz septītajai spēlei... Pozitīvais ir tas, ka Šveices čempions mums būs. Vai nu Cīrihes “Lions” un Balcers, vai Lozanna un Ķēniņš. Ja gratulēts tiks Rūdis, viņam tas būs Šveices pirmais zelts, ja Ronis – tad viņam jau ceturtais... Likteņa ironija: iepriekšējos trīs titulus Ķēniņš izcīnījis ar Cīrihi. 

Ne mazāk dramatiski notiek cīkstēšanās Zviedrijā. Šaubu nebija par to, ka pērnās sezonas vicečempioni Šelefteo AIK un Mārtiņš Dzierkals varētu tālu tikt, bet Rodrigo Ābola šīs sezonas klubu – Engelholmas “Rogle” piemeklēja dažādas ķibeles un performances, izslēgšans spēlēs iekļūstot no devītās pozīcijas un caur papildus sietu. Bet play off Ābols un Co pirmos trīs pūķus nokāva ar maksimāli mazāko spēļu skaitu – 2-0 papildkārtā pret “Timra”, 4-0 ceturtdaļfinālā pret regulārā čempionāta uzvarētāju “Farjestad” un 4-0 arī pret pērngada čempionu un otro stiprāku vienību pamatturnīrā Vēkšes “Lakers”. Šā vai tā, bet Zviedrijas čempions mums būs! Pēc piektās, sestās vai septītās spēles, tas nav būtiski! Mjā, Latvijas izlases galvenais treneris Harijs Vītoliņš jau nu gan negribētu, ka abi mūsu zviedri aizspēlējas līdz septītajai spēlei, kad viņš 4. maijā “Arēnā Rīga” rīko pēdējo pārbaudes spēli Latvijas izlasei pirms pasaules čempionāta Čehijā. Jā, pavasaros arī faniem ir personības dalīšanās – gribas, lai izlasē ir visi labākie, bet gribas arī Stenlija kausu vai citas mazāk nozīmīgas vāzes. Kur nu mums ar uzvaru debitējis neviens cits kā pērnā pasaules čempionāta MVP Artūrs Šilovs.  

Kas mums vēl svarīgs bijis Eiropā? Laikam jau bijām cerējuši, ka Kristers Gudļevskis Brēmerhāfenē kļūs par Vācijas čempionu. Regulārās sezonas labākais vārtsargs taču. Finālā tomēr bija jāpiekāpjas Berlīnes “leduslāčiem” 1-4, taču šis sudrabs Brēmerhāhenei ir pirmais Vācijas čempionātos. Malacis, Kristers! Un viņa uzraugs Edgars Lūsiņš.

Ar Francijas čempionu titulu Rīgā pārradušies Kristaps Sotnieks un Rolands Vīgners. Ruānas “Dragons” finālsērijā uzvarēja Bordo klubu, kur ne jau slaveno franču vīnu vien degustēja Ņikita Jevpalovs un Rūdolfs Polcs. Māris Bičevskis ar Ļubļanas “Olimpija” ir Slovēnijas čempions, bet jau tuvāk Ostravai – par Polijas čempionu Osvencimas “Unia” vienībā kļuvis Kristaps Jākobsons. Eiropas hokeja otrā galā Kazahstānā čempions atkal ir Edgars Siksna. Jau trešo reizi, pirmo, bet atkal kapteiņa godā, ar Kokšetavas “Arlan”.

Dānijā sudrabu nopelnījis Esbjergas “Energy” aizsargs Artūrs Salija, četri vicečempioni tepat pāri robežai Igaunijā – Didzis Jansons, Mārtiņš Jakovļevs, Miks Lipsbergs un Kaspars Saulietis ar Tartu “Valk”. 

Latvijas izlases kapteinim Kasparam Daugaviņam un Kristoferam Bindulim bronza Slovākijā ar Mihalovces “Dukla”. 

Espo pasaules U-18 jauniešu čempionātā lielu soli pretī ceturtdaļfinālam spērusi Oļega Sorokina trenētie mūsu jaunieši. 5:3 pret Slovākiju hokejā ir liels panākums, 1:3 ar Somiju un 1:7 ar ASV – tikai rezultāti tabulā.

Īsti nesapratu, kas bija 1:5 Lozannā un 0:4 Klotenē nacionālās izlases izpildījumā. Pieņemsim, ka tikai spēku pārbaude pirms cāļu skaitīšanas Ostravā. Piektdien un sestdien pēdējās pārbaudes spēles savu skatītāju priekšā – ar norvēģiem. Tad jau “cālim” jābūt gandrīz gatavam.  

Jānis MATULIS