Pavasaris ir sācies... jau 2. martā

Dažs uzskata, ka pavasaris atnācis tad, kad uzplaukuši sniegpulkstenīši, cits pavasari sāk skaitīt ar bērza sulu tecēšanu vai dzērvju atlidošanu mājās, bet man šķiet, ka īstenais pavasara vēstnesis ir hokejs. Precīzāk – play off jeb izslēgšanas spēles. Ja dzīvi mēram šajās kategorijās, Latvijā pavasaris sākās 3. martā ar “Kurbada” un HS “Rīga” pirmo spēli Rumbulā. Bet igauņi mūs atkal apsteidza! Jo Tallinas “Panter” ar “Prizmu” hokeja pavasari iesāka dienu agrāk.

Patiess prieks par kaimiņiem igauņiem! Taču nedrīkstēju es turēt īkšķus par “panterām”, jo “Prizmas” saimnieks Pauls Dzindulis ir mans kaimiņš, bet komandas galveno treneri Ēriku Miļunu pazīstu vairāk nekā trīsdesmit gadus, turklāt viņš vēl trenējis arī manu dēlu... Bet vienalga prieks par igauņiem, kuri Latvijas hokeja dīķī varbūt nebija gluži panteras, bet plēsīgas līdakas noteikti. 5. vieta regulārajā čempionātā – ļoti labi. Nebija tālu, lai “panteras” spēlētu arī pusfinālā. Sērijā pret “Prizmu” – 1-3, bet ar kādu sišanos, pašatdevi un daudz iemestām ripām. 3:2 un 7:4 Tallinā uzvar “Prizma”, pa vidu Volvo hallē – 6:5 jau panteru kumoss, “Prizmai” tomēr neatļaujoties savās mājās zaudēt vēlreiz. 6:3. Ja man atļauts nosaukt ceturtdaļfināla spožāko zvaigzni, tas ir Daniels Fursa – seši vārti, trīs piespēles. Latviski prot, ripu vārtos prot iedabūt, varētu aicināt uz Latvijas izlasi. Ja vien Fursa nebūtu jau iespēlēts Igaunijas izlasē. 

Jā, otrs ceturtdaļfināls ar “Kurbada” un HS “Rīga” jauniešu līdzdalību noteikti bija ātrāks, varbūt Oļega Sorokina padotie arī varēja uzvarēt kādu spēli, bet tad talkā bija jānāk veiksmei. Meistarības pieredzējušajiem “Kurbada” dēliem tomēr ir krietni vairāk. Nu varēja “Rīga” aizķerties pirmajā spēlē (2:3), kad Aleksandrs Zaprivoda eleganti “izģērba” kurbadiešu aizsargu Aleksandru Galkinu, laba bija arī trešā spēle “Rīgas” laukumā (2:4), bet pa vidu diezgan bezcerīgs 1:4. Neko darīt? Skola maksā naudu. Bet iegūtā pieredze noderēs pasaules U-18 čempionātā, kas šopavasar notiks psavisam tuvu – Somijas pilsētās Espo un Vantā. 

Klāt pusfināli: “Zemgale” pret “Prizmu”, “Mogo” pret “Kurbadu”. Grafiks vienkāršs – pāra datumos no 12. marta līdz vienas komandas četrām uzvarām spēlē regulārā čempionāta uzvarētāji “Zemgale” un “Prizma”, nepāra – otrs pāris, sistēma: 2-2-1-1-1, sava laukuma priekšrocības Jelgavai un “Mogo”. Izredzes? Ceru, ka neviena sērija nebeigsies četrās spēlēs. “Prizma” ceturtdaļfinālā dauds sameta (21), bet daudz ripu arī salaida savos vārtos (15). Kurš uzbrukuma līderis? Ja četrās spēlēs rezultativitātes punkti 16 hokejistiem, tad kurš te līderis. Skatos uz pirmo maiņu, kur braši turas Edijs Brahmanis (2+3), bet labākais metējs tomēr ir Emīls Ezītis (5+1), piespēlētājs – Kristaps Riekstiņš (2+5), par komandas spēli aizsardzībā neizteikšos. Kā visās play off spēlēs daudz kas būs atkarīgs no vārtsargiem – ja Jānis Auziņš būs zirgā, Jelgavas treneriem var būt problēmas. Bet “Zemgale” objektīvi ir krietni stiprāka par nule pieveiktajām “panterām”. Teksts par vārtsargiem attiecas arī uz jelgavniekiem – ar Rihardu Cimermani tā ir pavisam cita Zemgale.  

“Kurbadu” ceturtdaļfinālā tāpat kā visā čempionātā uz priekšu vilka pirmais uzbrucēju trijnieks: Aleksandrs Novikovs – Artūrs Ozoliņš – Roberts Jekimovs, citiem (Mickēvičs, Livšics) šad tad piespēlējot. Vārtsargi? Kustīgi un gana labi lasa spēli, bet laikam jau Linards Feldbergs ir no cita rauga, ja pirms pāreju termiņa beigām par viņu interesējās viss pirmais trijnieks (“Zemgale”, “Mogo”, “Kurbads”), junioram nonākot Šmerlī. Tāpat kā no Kanādas junioru līgas pārbraukušajam Kristeram Ansonam. Nu ir “Mogo” spēlējošajam menedžerim Elvisam Želubovskim kaut kādas sviras, lai ne tikai noceltu konkurentiem iecerēto kumosu (vasarā – arī Ziemiņš), bet mājās no ārzemju klubiem dabūtu sev noderīgos (Vasiļjevs, Puriņš, Siņegubovs) un visi viņi ļoti labi iederas Ģirta Ankipāna hokeja zīmējumā. 

Ja ticam Tomam Bricim, tad šī nedēļa būšot vēsa. Ko darīt? Karstums un emocijas jāmeklē hokeja hallēs!

Jānis MATULIS