No 6. līdz 12. aprīlim „Ventspils Olimpiskā centra” ledus hallē norisināsies pasaules čempionāts hokejā sievietēm 1. divīzijā B grupā. Latvijas hokeja izlases pretinieces turnīrā būs Ķīnas, Ungārijas, Kazahstānas, Nīderlandes un Ziemeļkorejas hokejistes. Uz sarunu aicinājām Latvijas izlases galveno treneri Vladimiru Golovkovu, kurš pastāstīja par komandas gatavošanos un izvirzītiem mērķiem pasaules čempionātā.

Kā notiek gatavošanās pasaules čempionātam?

Jau pirms diviem mēnešiem nopietni sākām gatavoties čempionātam. Sagatavošanās procesu papildinājām gan ar sausajiem, gan ar ledus treniņiem. Visu šo posmu meitenes strādāja ļoti cītīgi, par to esmu viņām pateicīgs. Noteikti sakarā ar pagājušā gada neveiksmēm, šogad gribam reabilitēties, kaut arī mūsu pretiniekiem iespējas ir lielākas.

Pirms mēneša Latvijas izlase izbraukumā aizvadīja trīs pārbaudes spēles ar vadošajām Zviedrijas sieviešu hokeja līgas komandām. Kā varat raksturot šīs spēles?

Šīs spēles bija sagatavošanas posma ietvaros. Ar spēlēm esmu ļoti apmierināts, jo pretinieces bija spēcīgas. Mums šāda līmeņa spēles ikdienā trūkst, tāpēc bija vērtīgas. Kaut arī pārsvarā spēlējām aizsardzībā, ar katru maču rādījām aizvien labāku sniegumu. Spēles parādīja kādā virzienā mums vēl ir jāstrādā, tā ir spēle nevienādos sastāvos un vārtu momentu realizācija.

Kā vērtē izlases paaudžu maiņu?

Šajā sakarībā esmu pateicīgs gan mūsu veterānēm, gan tām meitenēm, kuras spēlē ārzemēs. Viņas vienmēr palīdzēs un neatteiks padomu jaunajām meitenēm. Var teikta, ka viņas zina savu lomu komandā un labi ar to tiek galā. Mums veidojās labs, saliedēts kolektīvs, un, ja visas meitenes būs vienotas mērķa sasniegšanai, mēs varam līdzvērtīgi cīnīties ar jebkuru pretinieku.

Kāds ir mūsu komandas spēles stils? Ar ko varam mūsu pretinieces pārsteigt?

Mēs vairāk spēlējam no aizsardzības. Komandai ir savs spēles zīmējums, un pie tā arī strādājam. Protams, svarīgi kādā fiziskā kondīcijā ir komanda. Ja kondīcija ir laba un līdzvērtīgas visas četras maiņas, tad mēs šo zīmējumu pilnībā varam realizēt laukumā.

Ko varat pateikt par mūsu pretiniecēm?

Kazahstānai ir laba komanda. Rudenī pret viņām spēlējām „Eiropas čempionu kausa” izcīņā Liepājā. Visas komandas čempionātam gatavojas ļoti nopietni, tāpēc tas kurš uzvarēs būs atkarīgs no hokejistu meistarības un spēles stratēģijas.

Puse no Latvijas izlases uzvarām bija uz mūsu vārtsardzes Lolitas Andriševskas rēķina, kura izlasei ir pielikusi punktu. Kā mums šobrīd ir ar vārtsargu līniju?

Pilnībā piekrītu! Hokejā, īpaši sieviešu hokejā vārtsargam ir milzīga loma komandā. Pēdējos nopietnos mačos Latvijas izlases vārtus ir sargājusi Evija Tētiņa, kura progresē ar katru spēli un ar katru turnīru. Uzskatu, ka Evija šobrīd ir gatava ieņemt Lolitas vietu un kļūt par Latvijas izlases pirmo numuru.

Viena no galvenajām sieviešu hokeja un arī izlases problēmām ir spēlētāju trūkums.

Izlasē praktiski nav konkurences. Nav mums pietiekoši daudz komandu un meiteņu, kuras nodarbotos ar hokeju. Esmu pateicīgs tiem puišu klubu treneriem, kuri uzņem meitenes savās komandās. Citi to dara ne labprāt, bet, piemēram, Jelgavā, Brocēnos un Hokeja skolā Rīga ir pretimnākoši. Tādā veidā meitenes aug, attīstās un apgūst iemaņas. Gribu aicināt medijus, sporta žurnālistus vairāk atspoguļot sieviešu hokeju, varbūt parādīsies lielāka interese no meiteņu vidus nodarboties tieši ar hokeju.

Vladimir, Jums šis būs otrais pasaules čempionāts pie sieviešu izlase stūres. Kas ir mainījies gada laikā?

Pirmkārt, strādāt ir daudz vieglāk, jo sāku izprast meiteņu psiholoģiju, kas nav mazsvarīgi. Esmu iepazinis meitenes, viņu meistarību un raksturus. Uzskatu, ka šobrīd es varu viņās atvērt jaunu potenciālu. Pēc dabas esmu taisnīgs cilvēks, tāpēc man svarīgi ir hokeja principi. Hokejs tā ir tā spēle, kuru jāspēlē tikai stiprākajiem. Mēs pārstāvam mūsu valsti un tas ir liels gods mums visiem. Mūsu mērķis ir atgriezties A grupā. Lai tur spētu konkurēt, būs jāpiesaista arvien vairāk jaunas meitenes hokejā un daudz jāstrādā. Es meitenēm saku pirms katra treniņa, ka būs grūti, bet ir jāstrādā, lai izjustu uzvaras garšu. Šis prieka mirklis ir ļoti īss, kura dēļ ir vērts smagi strādāt un veltīt sevi spēlei, kuru mēs saucam par hokeju.