Brahmanim 150. gūtie vārti

14. novembrī Edijs Brahmanis guva savus 150. vārtus Latvijas regulārajā čempionātā. Vakar Edijs svinēja savu dzimšanas dienu. Zemāk lasi interviju ar viņu par gūtajiem vārtiem un hokeju Latvijā.

 

Kādas bija sajūtas pēc 150 gūtajiem vārtiem Latvijas čempionātu regulārajā sezonā?

Ja godīgi, es pats nemaz nezināju. Es nebiju pievērsis tam uzmanību un nebiju sekojis līdzi statistikai.

 

Kādi ir spilgtākiem momenti no karjeras Latvijā, kas ir palikuši tev atmiņā?

Visspilgtākais, protams, pirmais gads, kad ar Prizmu sāku spēlēt Latvijas virslīgā. Pirmā spēle Sporta pilī, mēs, puišeļi, sākām spēlēt virslīgā, neskatoties uz to, ka nevarējām neko baigi izdarīt, spēlējām pret večiem un meistariem. Tad arī pirmais čempionu tituls, kuru izcīnījām ar Rīga 2000. Fināls bija pret Ogri, kurā neizpalika arī kautiņi.

 

Pastāsti, kā ir mainījies Latvijas virslīgas čempionāta līmenis gadu laikā?

Nu redz, ir ļoti grūti salīdzināt, jo čempionāts ir bijis tāds viļņains. Čempionāts bija labs manos jaunības gados. Pēc tam aizbraucu prom, tāpēc ir grūti spriest par tiem gadiem, kad neesi šeit bijis. Ja mēs atceramies gadus, kad spēlējām Baltkrievijā, kur bija fināls pret Monarch, tad jau bija diezgan viegli spēlēt šeit. Bija arī laiks, kad četri Latvijas klubi spēlēja Baltkrievijā, tad jau četras spēcīgas komandas arī Latvijā cīnījās par čempiona titulu. Mans skatījums esot tagad trešo sezonu atpakaļ Latvijā, esmu pārsteigts, ka tas līmenis ir tik augsts. Pirmais gads, kad atgriezos Prizmā, mums sastāvs bija diezgan iespaidīgs pēc vārdiem un uzvārdiem, tā pat arī citās komandās. Ir apbrīnojami redzēt, kā spēlē HS “Rīga”, jaunie ir baigie malači! Tagad redzam, ka jebkurš var apspēlēt jebkuru – “Prizma/IHS” uzvarēja “Mogo/LSPA”, tāpat arī mēs sestdien spēlējām ar “Prizmu/IHS”, kur negāja viegli, arī Daugavpils apspēlēja “Zemgali/LLU”. Tā kā līmenis ir labs un tas nav noniecināms.

 

Kas jādara jaunajiem hokejistiem, lai sasniegtu augstus mērķus hokejā?

Mēs jau paši zinām, ka no Latvijas līgas ir diezgan grūti izsisties. Spēlēt U18 vecumā Kanādā vai spēlēt U18 vecumā Latvijas līgā? Hokeja speciālistu acīs, labāk būt Kanādā. Protams, arī šeit to var darīt. Ja tu parādīsi, ka esi galvastiesu pārāks pār citiem, tad tevi ievēros un tu vari aizbraukt kaut kur spēlēt. Jaunajiem vajag katru dienu pierādīt sevi no tās labākās puses, jo nekad jau nevar zināt, kad kāds ienāks hallē. Šodien tā, bet rīt tevi jau kaut kur pasauc. Bija turnīrs, kur džeki aizbrauca uz Vāciju, un ja tevi kā jauno paņem līdzi tad jau iespēja ir. Tomēr tagad pasaulē jau grūti, paši redzam, ka mums ir bezdarbnieki-profesionāļi, kuri nekur nespēlē. Jaunajiem vajag attīstīties katru dienu, progresēt un jāgaida dienu, kad atvērs robežas. Redzam, ka HS “Rīga” ir noņemta, tāpēc, ka ja nav 18 gadi, tad nevar spēlēt. Mūsu valdība ir pieņēmuši šādus likumus, un ir žēl jaunos puišus, ka viņi nevar spēlēt. Viņiem ir laba komanda. Šī komanda mani simpatizē jau trešo sezonu, malači jaunie puikas, aug jauni un talantīgi “špīleri”.  Tagad šī sezona krīt ārā, jo nevar spēlēt, tas ir baigi slikti, bet jātur sevi formā cik vien var un jācer, ka vienu dienu atkal varēs spēlēt un pierādīt sevi, progresēt un braukt spēlēt ārzemēs.

 

Kā Covid – 19 ir ietekmējis tavu ikdienu, un kā tas, pēc tavām domām, ietekmēs hokeja sabiedrību?

Par cik tagad esmu ieguvis trenera izglītību un pats arī jau strādāju ar bērniem  trešo sezonu, ir smagi. Jā, mēs tagad kaut kā trenējam bērnus ar individuālajiem treniņiem, bet atkal tu viņu trenē un trenē, bet kāpēc? Trenēties nav slikti, bet tu jau gribi pēc tam iziet uz skatuves un parādīt, ko esi iemācījies. Tagad jau ir individuālie treniņi, bet galvenā jau ir spēļu prakse - spēles viņiem nav un tas ir bēdīgi. Man ir U17 vecuma komanda, kur  visi ir 2005. gadā dzimušie. Viņiem visiem ir 15 vai 16 gadi un, ja visa šī sezona ir jāpavada tikai trenējoties, tas ir baigi smagi. Ceram, ka nevienam nepazudīs interese par hokeju pēc šīs sezonas. Trenējies un trenējies, bet nedēļas beigās tev gribās spēlēt. Parādīt vecākiem, treneriem un draugiem, ko esi iemācījies. Ir ļoti smagi, domāju, ka vīruss nenovedīs ne pie kā laba nevienam sportistam. Baigi grūti pateikt kā būs, bet cerams, ka pēc iespējas ātrāk visu atjaunos un atļaus bērniem spēlēt. Ja viņiem neatļaus spēlēt un spēles izkritīs, tad būs jāspēlē vasarā. Vai tad mums decembrī atļaus spēlēt - es stipri šaubos. Nepietiek jau tikai ar trenēšanos, vajag arī spēļu praksi. Runājot par 15 un 16 gadīgajiem, kuriem lēnām jau jāgatavojas izlasei, ir ļoti slikti, ka šajā vecumā krīt ārā vesela sezona. Motivācija jāmeklē sevī, ir jātrenējas un ar visiem četriem īkšķiem jācer, ka drīzumā atkal atļaus spēlēt. Savādāk būs ļoti smagi.

 

Novēlu visiem veselību šajā laikā - lai nebūtu nekādas problēmas saistībā ar pandēmiju un ierobežojumiem. Novēlu visiem būt stipriem un cerēt, ka vienu dienu šis viss beigsies. Veselību, veselību un vēlreiz veselību, tikt galā ar visām problēmām un cerams, ka drīzumā viss atgriezīsies vecajās sliedēs!

 

 

 

Sveicam visus Latvijas Republikas proklamēšanas dienā! 

 

 

Sadarbības partneri